pelnīt

Latvian

Etymology

Originally the verbalized form of an old noun pelns (cf. nopelns (“merit”)), from Proto-Baltic *pel-na-s, from Proto-Indo-European *pel- (“to sell, to earn”). Cognates include Lithuanian pelnýti, Proto-Slavic *pelnъ “booty” (Old Church Slavonic плѣнъ (plěnŭ), Russian поло́н (polón)), Ancient Greek πωλέω (pōléō, “to sell”)

Pronunciation

• IPA^(key): [pɛ̀lnîːt]

Verb

pelnīt (transitive, 2nd/3rd conjugation, present pelnīju, pelnī, pelnī / pelnu, pelni, pelna, past pelnīju)

1. to be paid, to earn (to receive payment for work, for doing something)

   pelnīt lielu naudu ― to earn a lot of money

   pelnīt maizi, iztiku ― to earn bread, a livelihood

   cik viņš pelna mēnesī? ― how much does he earn per month?

   viņš jau strādāja un pelnīja ― he was already working and being paid

   Krišus pelnīja piecdesmit kapeiku dienā, un no viņa algas vajadzēja iztikt mātei un abiem brāļiem ― Krišus earned fifty kopeks per day, and from his pay his mother and his two brothers had to live

   Mintauts labi pelna, viņš noteikti ir arī šo to iekrājis ― Mintauts earns well, he also certainly (managed to) save some (money)

2. to earn, to deserve (to be such that one should receive, e.g., recognition, praise, blame, guilt, etc.)

   pelnīt rājienu, pērienu ― to deserve, to earn a reprimand, a beating

   pelnīt piecinieku ― to deserve, to earn an A (lit. 5) grades

   tas pelna ievērību, nosodījumu ― this deserves attention, condemnation

   māte ir pelnījusi cieņu un mīlestību ― mother deserves respect and love

   viņš to nav pelnījis ― he hasn't earned, doesn't deserve that

   ko pelnījis, to dabūjis ― he got what he earned, deserved

Usage notes

Even though pelnīt can in principle be a 2nd-conjugation (pelnīju) or a 3rd-conjugation (pelnu) verb, its 3rd-conjugation forms are much more frequent. In certain cases, the 2nd-conjugation forms are even apparently not used at all (e.g., the adjectival present active participle 1 is attested as pelnošs, not pelnījošs, and the present passive participle as pelnāms, not pelnījams).

Conjugation

Conjugation of pelnīt

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	pelnīju, pelnu	pelnīju		pelnīšu	—
2nd person sg	tu	pelnī, pelni	pelnīji		pelnīsi	pelnī, pelni
3rd person sg	viņš, viņa	pelnī, pelna	pelnīja		pelnīs	lai pelnī, pelna
1st person pl	mēs	pelnījam, pelnām	pelnījām		pelnīsim	pelnīsim
2nd person pl	jūs	pelnījat, pelnāt	pelnījāt		pelnīsiet, pelnīsit	pelnījiet, pelniet
3rd person pl	viņi, viņas	pelnī, pelna	pelnīja		pelnīs	lai pelnī, pelna
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	pelnījot, pelnot			present active 1 (adj.)		pelnījošs, pelnošs
past	esot pelnījis			present active 2 (adv.)		pelnīdams
future	pelnīšot			present active 3 (adv.)		pelnījot, pelnot
imperative	lai pelnījot, pelnot			present active 4 (obj.)		pelnījam, pelnām
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		pelnījis
present	pelnītu			present passive		pelnījams, pelnāms
past	būtu pelnījis			past passive		pelnīts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāpelnī, jāpelna			infinitive (nenoteiksme)		pelnīt
conjunctive 1	esot jāpelnī, jāpelna			negative infinitive		nepelnīt
conjunctive 2	jāpelnījot, jāpelnot			verbal noun		pelnīšana

Derived terms

prefixed verbs:

• atpelnīt
• iepelnīt
• izpelnīt
• nopelnīt
• papelnīt
• piepelnīt
• sapelnīt

other derived terms:

• pelnīties

Related terms

• nopelns
• peļņa