inclamo

Latin

Etymology

From in- (“in, at, on”) +‎ clāmō (“shout, call”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈklaː.moː/, [ɪŋˈkɫ̪äːmoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈkla.mo/, [iŋˈkläːmo]

Verb

inclāmō (present infinitive inclāmāre, perfect active inclāmāvī, supine inclāmātum); first conjugation

1. to cry out to; to call upon; to invoke

   Synonyms: exclāmō, acclāmō, succlāmō, ēvocō, advocō, prōvocō, arcessō, citō, invocō

2. to exclaim against, rebuke, scold

   Synonyms: obiūrgō, castīgō, perstringō, īnsector, exprobrō, arguō, corripiō, accūsō, incūsō, damnō, obloquor, increpō, acclāmō, compellō, reprehendō, animadvertō

3. to cry aloud, call out

   Synonyms: conclāmō, clāmō, vōcificō, vōciferor, clāmitō, tonō

Conjugation

   Conjugation of inclāmō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	inclāmō	inclāmās	inclāmat	inclāmāmus	inclāmātis	inclāmant
	imperfect	inclāmābam	inclāmābās	inclāmābat	inclāmābāmus	inclāmābātis	inclāmābant
	future	inclāmābō	inclāmābis	inclāmābit	inclāmābimus	inclāmābitis	inclāmābunt
	perfect	inclāmāvī	inclāmāvistī	inclāmāvit	inclāmāvimus	inclāmāvistis	inclāmāvērunt, inclāmāvēre
	pluperfect	inclāmāveram	inclāmāverās	inclāmāverat	inclāmāverāmus	inclāmāverātis	inclāmāverant
	future perfect	inclāmāverō	inclāmāveris	inclāmāverit	inclāmāverimus	inclāmāveritis	inclāmāverint
passive	present	inclāmor	inclāmāris, inclāmāre	inclāmātur	inclāmāmur	inclāmāminī	inclāmantur
	imperfect	inclāmābar	inclāmābāris, inclāmābāre	inclāmābātur	inclāmābāmur	inclāmābāminī	inclāmābantur
	future	inclāmābor	inclāmāberis, inclāmābere	inclāmābitur	inclāmābimur	inclāmābiminī	inclāmābuntur
	perfect	inclāmātus + present active indicative of sum
	pluperfect	inclāmātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	inclāmātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	inclāmem	inclāmēs	inclāmet	inclāmēmus	inclāmētis	inclāment
imperfect	inclāmārem	inclāmārēs	inclāmāret	inclāmārēmus	inclāmārētis	inclāmārent
perfect	inclāmāverim	inclāmāverīs	inclāmāverit	inclāmāverīmus	inclāmāverītis	inclāmāverint
pluperfect	inclāmāvissem	inclāmāvissēs	inclāmāvisset	inclāmāvissēmus	inclāmāvissētis	inclāmāvissent
passive	present	inclāmer	inclāmēris, inclāmēre	inclāmētur	inclāmēmur	inclāmēminī	inclāmentur
imperfect	inclāmārer	inclāmārēris, inclāmārēre	inclāmārētur	inclāmārēmur	inclāmārēminī	inclāmārentur
perfect	inclāmātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	inclāmātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	inclāmā	—	—	inclāmāte	—
	future	—	inclāmātō	inclāmātō	—	inclāmātōte	inclāmantō
passive	present	—	inclāmāre	—	—	inclāmāminī	—
	future	—	inclāmātor	inclāmātor	—	—	inclāmantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		inclāmāre	inclāmāvisse	inclāmātūrum esse	inclāmārī	inclāmātum esse	inclāmātum īrī
participles		inclāmāns	—	inclāmātūrus	—	inclāmātus	inclāmandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		inclāmandī	inclāmandō	inclāmandum	inclāmandō	inclāmātum	inclāmātū

Derived terms

• inclāmātiō
• inclāmātus
• inclāmitō

 

Related terms

• clāmō
• exclāmō

References

• “inclamo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “inclamo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• inclamo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.