exclamo

See also: exclamó

Catalan

Verb

exclamo

first-person singular present indicative of exclamar

Latin

Etymology

ex- (“out of”) +‎ clāmō (“cry/call"”)

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /ekˈsklaː.moː/, [ɛkˈs̠kɫ̪äːmoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ekˈskla.mo/, [ekˈskläːmo]

Verb

exclāmō (present infinitive exclāmāre, perfect active exclāmāvī, supine exclāmātum); first conjugation

to exclaim or shout, cry or call out
Synonyms: succlāmō, acclāmō, inclāmō, conclāmō, clāmō, vōcificō, vōciferor, clāmitō

Conjugation

Conjugation of exclāmō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	exclāmō	exclāmās		exclāmat	exclāmāmus	exclāmātis		exclāmant
	imperfect	exclāmābam	exclāmābās		exclāmābat	exclāmābāmus	exclāmābātis		exclāmābant
	future	exclāmābō	exclāmābis		exclāmābit	exclāmābimus	exclāmābitis		exclāmābunt
	perfect	exclāmāvī	exclāmāvistī, exclāmāstī¹		exclāmāvit, exclāmāt¹	exclāmāvimus, exclāmāmus¹	exclāmāvistis, exclāmāstis¹		exclāmāvērunt, exclāmārunt, exclāmāvēre¹
	pluperfect	exclāmāveram, exclāmāram¹	exclāmāverās, exclāmārās¹		exclāmāverat, exclāmārat¹	exclāmāverāmus, exclāmārāmus¹	exclāmāverātis, exclāmārātis¹		exclāmāverant, exclāmārant¹
	future perfect	exclāmāverō, exclāmārō¹	exclāmāveris, exclāmāris¹		exclāmāverit, exclāmārit¹	exclāmāverimus, exclāmārimus¹	exclāmāveritis, exclāmāritis¹		exclāmāverint, exclāmārint¹
passive	present	exclāmor	exclāmāris, exclāmāre		exclāmātur	exclāmāmur	exclāmāminī		exclāmantur
	imperfect	exclāmābar	exclāmābāris, exclāmābāre		exclāmābātur	exclāmābāmur	exclāmābāminī		exclāmābantur
	future	exclāmābor	exclāmāberis, exclāmābere		exclāmābitur	exclāmābimur	exclāmābiminī		exclāmābuntur
	perfect	exclāmātus + present active indicative of sum
	pluperfect	exclāmātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exclāmātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	exclāmem	exclāmēs		exclāmet	exclāmēmus	exclāmētis		exclāment
	imperfect	exclāmārem	exclāmārēs		exclāmāret	exclāmārēmus	exclāmārētis		exclāmārent
	perfect	exclāmāverim, exclāmārim¹	exclāmāverīs, exclāmārīs¹		exclāmāverit, exclāmārit¹	exclāmāverīmus, exclāmārīmus¹	exclāmāverītis, exclāmārītis¹		exclāmāverint, exclāmārint¹
	pluperfect	exclāmāvissem, exclāmāssem¹	exclāmāvissēs, exclāmāssēs¹		exclāmāvisset, exclāmāsset¹	exclāmāvissēmus, exclāmāssēmus¹	exclāmāvissētis, exclāmāssētis¹		exclāmāvissent, exclāmāssent¹
passive	present	exclāmer	exclāmēris, exclāmēre		exclāmētur	exclāmēmur	exclāmēminī		exclāmentur
	imperfect	exclāmārer	exclāmārēris, exclāmārēre		exclāmārētur	exclāmārēmur	exclāmārēminī		exclāmārentur
	perfect	exclāmātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	exclāmātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	exclāmā		—	—	exclāmāte		—
active	future	—	exclāmātō		exclāmātō	—	exclāmātōte		exclāmantō
passive	present	—	exclāmāre		—	—	exclāmāminī		—
passive	future	—	exclāmātor		exclāmātor	—	—		exclāmantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		exclāmāre		exclāmārī		exclāmāns		—
future		exclāmātūrum esse		exclāmātum īrī		exclāmātūrus		exclāmandus
perfect		exclāmāvisse, exclāmāsse¹		exclāmātum esse		—		exclāmātus
future perfect		—		exclāmātum fore		—		—
perfect potential		exclāmātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		exclāmandī	exclāmandō		exclāmandum	exclāmandō	exclāmātum		exclāmātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Related terms

exclāmor

Descendants

⇒ Aromanian: shcljimur
⇒ Italian: schiamazzare

Borrowings:

→ Catalan: exclamar
→ Middle French: exclamer
- French: exclamer
- → English: exclaim
→ Galician: exclamar
→ Italian: esclamare
→ Neapolitan: scrammare
→ Piedmontese: esclamé
→ Portuguese: exclamar
→ Romanian: exclama
→ Spanish: exclamar

References

“exclamo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“exclamo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
exclamo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

Rhymes: (Portugal) -ɐmu, (Brazil) -ɐ̃mu
Hyphenation: ex‧cla‧mo

Verb

exclamo

first-person singular present indicative of exclamar

Spanish

Verb

exclamo

first-person singular present indicative of exclamar