exclamaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of exclāmō
Participle
[edit]exclāmātūrus (feminine exclāmātūra, neuter exclāmātūrum); first/second-declension participle
- about to exclaim
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exclāmātūrus | exclāmātūra | exclāmātūrum | exclāmātūrī | exclāmātūrae | exclāmātūra | |
| genitive | exclāmātūrī | exclāmātūrae | exclāmātūrī | exclāmātūrōrum | exclāmātūrārum | exclāmātūrōrum | |
| dative | exclāmātūrō | exclāmātūrae | exclāmātūrō | exclāmātūrīs | |||
| accusative | exclāmātūrum | exclāmātūram | exclāmātūrum | exclāmātūrōs | exclāmātūrās | exclāmātūra | |
| ablative | exclāmātūrō | exclāmātūrā | exclāmātūrō | exclāmātūrīs | |||
| vocative | exclāmātūre | exclāmātūra | exclāmātūrum | exclāmātūrī | exclāmātūrae | exclāmātūra | |