transabeo

Latin

Etymology

From trāns- (“with”) +‎ abeō (“go away”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tranˈsa.be.oː/, [t̪rä̃ːˈs̠äbeoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tranˈsa.be.o/, [t̪ränˈsäːbeo]

Verb

trānsabeō (present infinitive trānsabīre, perfect active trānsabiī or trānsabīvī, supine trānsabitum); irregular conjugation, irregular

1. to pass by, go beyond
2. to go through
3. to pierce, transfix

Conjugation

Irregular conjugation, but similar to fourth conjugation. The third principal part is most often contracted to trānsabiī, but occasionally appears as trānsabīvī.

Conjugation of trānsabeō (irregular)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsabeō	trānsabīs	trānsabit	trānsabīmus	trānsabītis	trānsabeunt
	imperfect	trānsabībam	trānsabībās	trānsabībat	trānsabībāmus	trānsabībātis	trānsabībant
	future	trānsabībō	trānsabībis	trānsabībit	trānsabībimus	trānsabībitis	trānsabībunt
	perfect	trānsabiī, trānsabīvī	trānsabīstī, trānsabīvistī	trānsabiit, trānsabīvit	trānsabiimus	trānsabīstis	trānsabiērunt, trānsabiēre
	pluperfect	trānsabieram	trānsabierās	trānsabierat	trānsabierāmus	trānsabierātis	trānsabierant
	future perfect	trānsabierō	trānsabieris	trānsabierit	trānsabierimus	trānsabieritis	trānsabierint
passive	present	trānsabeor	trānsabīris, trānsabīre	trānsabītur	trānsabīmur	trānsabīminī	trānsabeuntur
	imperfect	trānsabībar	trānsabībāris, trānsabībāre	trānsabībātur	trānsabībāmur	trānsabībāminī	trānsabībantur
	future	trānsabībor	trānsabīberis, trānsabībere	trānsabībitur	trānsabībimur	trānsabībiminī	trānsabībuntur
	perfect	trānsabitus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānsabitus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānsabitus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsabeam	trānsabeās	trānsabeat	trānsabeāmus	trānsabeātis	trānsabeant
	imperfect	trānsabīrem	trānsabīrēs	trānsabīret	trānsabīrēmus	trānsabīrētis	trānsabīrent
	perfect	trānsabierim	trānsabierīs	trānsabierit	trānsabierīmus	trānsabierītis	trānsabierint
	pluperfect	trānsabīssem	trānsabīssēs	trānsabīsset	trānsabīssēmus	trānsabīssētis	trānsabīssent
passive	present	trānsabear	trānsabeāris, trānsabeāre	trānsabeātur	trānsabeāmur	trānsabeāminī	trānsabeantur
	imperfect	trānsabīrer	trānsabīrēris, trānsabīrēre	trānsabīrētur	trānsabīrēmur	trānsabīrēminī	trānsabīrentur
	perfect	trānsabitus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trānsabitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānsabī	—	—	trānsabīte	—
	future	—	trānsabītō	trānsabītō	—	trānsabītōte	trānsabeuntō
passive	present	—	trānsabīre	—	—	trānsabīminī	—
	future	—	trānsabītor	trānsabītor	—	—	trānsabeuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānsabīre	trānsabīsse	trānsabitūrum esse	trānsabīrī	trānsabitum esse	trānsabitum īrī
participles		trānsabiēns	—	trānsabitūrus	—	trānsabitus	trānsabeundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānsabeundī	trānsabeundō	trānsabeundum	trānsabeundō	trānsabitum	trānsabitū

Related terms

• eō

References

• “transabeo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “transabeo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• transabeo in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016