spļaut

Latvian

Etymology

From Proto-Baltic *spyau-ti (for another example of a *py > pļ change, see pļaut), from Proto-Indo-European *p(ʰ)yēw-, *sp(ʰ)yēw- (“to spit”). Cognates include Lithuanian spiáuti, Proto-Slavic *pjuti (Russian плева́ть (plevátʹ), 1st. pers. pres. плюю́ (pljujú), Belarusian плюва́ць (pljuvácʹ), Ukrainian плюва́ти (pljuváty), Bulgarian плю́я (pljúja, “I spit”), Czech plíti, plvati, Polish pluć, plwać, spluwać), Gothic 𐍃𐍀𐌴𐌹𐍅𐌰𐌽 (speiwan), Old High German spīwan, German speien, Sanskrit ष्ठीवति (ṣṭhīvati), Ancient Greek πτύω (ptúō), Latin spuō.

Pronunciation

• IPA^(key): [spʎāwt]

Verb

spļaut (transitive or intransitive, 1st conjugation, present spļauju, spļauj, spļauj, past spļāvu)

1. (intransitive) to spit, to expectorate (to push, throw saliva or sputum out of one's mouth)

   uz ietves aizliegts spļaut ― it is prohibited to spit on the sidewalk

   spļaut uz visām pusēm ― to spit on all sides

   pavasarī viņš reižu reizēm iznāca ārā no smēdes, pieķērās pie žoga un dažreiz it ilgi klepoja un spļāva ― sometimes in spring he came out of the forge, held on to the fence and sometimes coughed and spat for a long time

2. (transitive) to spit (to push, throw something out of one's mouth)

   slimnieks spļauj asinis ― the patient is spitting blood

   spļaut ķiršu kauliņus zemē ― to spit cherry pits on the ground

   ej nost zirgam no galvas, kad tas putas no mutes spļauj un pakaviem zemi kārpa! ― go away from a horse when he spits foam from his mouth and scrapes the ground with his hooves!

Conjugation

conjugation of spļaut

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	spļauju	spļāvu	spļaušu	—
2nd pers. sg.	tu	spļauj	spļāvi	spļausi	spļauj
3rd pers. sg.	viņš, viņa	spļauj	spļāva	spļaus	lai spļauj
1st pers. pl.	mēs	spļaujam	spļāvām	spļausim	spļausim
2nd pers. pl.	jūs	spļaujat	spļāvāt	spļausiet, spļausit	spļaujiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	spļauj	spļāva	spļaus	lai spļauj
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	spļaujot		Present Active 1 (Adj.)		spļaujošs
Past	esot spļāvis		Present Active 2 (Adv.)		spļaudams
Future	spļaušot		Present Active 3 (Adv.)		spļaujot
Imperative	lai spļaujot		Present Active 4 (Obj.)		spļaujam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		spļāvis
Present	spļautu		Present Passive		spļaujams
Past	būtu spļāvis		Past Passive		spļauts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāspļauj		Infinitive (nenoteiksme)		spļaut
Conjunctive 1	esot jāspļauj		Negative Infinitive		nespļaut
Conjunctive 2	jāspļaujot		Verbal noun		spļaušana

Derived terms

prefixed verbs:

• aizspļaut
• apspļaut
• atspļaut
• iespļaut
• izspļaut
• nospļaut
• pārspļaut
• piespļaut
• saspļaut
• uzspļaut

other derived terms:

• spļāviens

See also

• siekalas