oblatro

Latin

Etymology

From ob- (“ob-: against, at”) +‎ lātrāre (“to latrate, to bark, to rant”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /obˈlaː.troː/, [ɔbˈɫ̪äːt̪roː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /obˈla.tro/, [obˈläːt̪ro]

Verb

oblātrō (present infinitive oblātrāre, perfect active oblātrāvī, supine oblātrātum); first conjugation

1. to bark at
2. (figurative) to rail against, to complain about

Conjugation

   Conjugation of oblātrō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	oblātrō		oblātrās		oblātrat		oblātrāmus		oblātrātis		oblātrant
	imperfect	oblātrābam		oblātrābās		oblātrābat		oblātrābāmus		oblātrābātis		oblātrābant
	future	oblātrābō		oblātrābis		oblātrābit		oblātrābimus		oblātrābitis		oblātrābunt
	perfect	oblātrāvī		oblātrāvistī		oblātrāvit		oblātrāvimus		oblātrāvistis		oblātrāvērunt, oblātrāvēre
	pluperfect	oblātrāveram		oblātrāverās		oblātrāverat		oblātrāverāmus		oblātrāverātis		oblātrāverant
	future perfect	oblātrāverō		oblātrāveris		oblātrāverit		oblātrāverimus		oblātrāveritis		oblātrāverint
passive	present	oblātror		oblātrāris, oblātrāre		oblātrātur		oblātrāmur		oblātrāminī		oblātrantur
	imperfect	oblātrābar		oblātrābāris, oblātrābāre		oblātrābātur		oblātrābāmur		oblātrābāminī		oblātrābantur
	future	oblātrābor		oblātrāberis, oblātrābere		oblātrābitur		oblātrābimur		oblātrābiminī		oblātrābuntur
	perfect	oblātrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	oblātrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	oblātrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	oblātrem		oblātrēs		oblātret		oblātrēmus		oblātrētis		oblātrent
	imperfect	oblātrārem		oblātrārēs		oblātrāret		oblātrārēmus		oblātrārētis		oblātrārent
	perfect	oblātrāverim		oblātrāverīs		oblātrāverit		oblātrāverīmus		oblātrāverītis		oblātrāverint
	pluperfect	oblātrāvissem		oblātrāvissēs		oblātrāvisset		oblātrāvissēmus		oblātrāvissētis		oblātrāvissent
passive	present	oblātrer		oblātrēris, oblātrēre		oblātrētur		oblātrēmur		oblātrēminī		oblātrentur
	imperfect	oblātrārer		oblātrārēris, oblātrārēre		oblātrārētur		oblātrārēmur		oblātrārēminī		oblātrārentur
	perfect	oblātrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	oblātrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		oblātrā		—		—		oblātrāte		—
	future	—		oblātrātō		oblātrātō		—		oblātrātōte		oblātrantō
passive	present	—		oblātrāre		—		—		oblātrāminī		—
	future	—		oblātrātor		oblātrātor		—		—		oblātrantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		oblātrāre			oblātrārī			oblātrāns			—
future		oblātrātūrum esse			oblātrātum īrī			oblātrātūrus			oblātrandus
perfect		oblātrāvisse			oblātrātum esse			—			oblātrātus
future perfect		—			oblātrātum fore			—			—
perfect potential		oblātrātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		oblātrandī		oblātrandō		oblātrandum		oblātrandō		oblātrātum		oblātrātū

Derived terms

• oblātrātio

References

• “oblatro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• oblatro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.