oblatratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of oblātrō.
Participle
[edit]oblātrātus (feminine oblātrāta, neuter oblātrātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | oblātrātus | oblātrāta | oblātrātum | oblātrātī | oblātrātae | oblātrāta | |
| genitive | oblātrātī | oblātrātae | oblātrātī | oblātrātōrum | oblātrātārum | oblātrātōrum | |
| dative | oblātrātō | oblātrātae | oblātrātō | oblātrātīs | |||
| accusative | oblātrātum | oblātrātam | oblātrātum | oblātrātōs | oblātrātās | oblātrāta | |
| ablative | oblātrātō | oblātrātā | oblātrātō | oblātrātīs | |||
| vocative | oblātrāte | oblātrāta | oblātrātum | oblātrātī | oblātrātae | oblātrāta | |