novietot

Latvian

Etymology

From no- +‎ vietot.

Verb

novietot (transitive, 2nd conjugation, present novietoju, novieto, novieto, past novietoju)

1. to place
2. to locate
3. to site

Conjugation

conjugation of novietot

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	novietoju	novietoju	novietošu	—
2nd pers. sg.	tu	novieto	novietoji	novietosi	novieto
3rd pers. sg.	viņš, viņa	novieto	novietoja	novietos	lai novieto
1st pers. pl.	mēs	novietojam	novietojām	novietosim	novietosim
2nd pers. pl.	jūs	novietojat	novietojāt	novietosiet, novietosit	novietojiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	novieto	novietoja	novietos	lai novieto
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	novietojot		Present Active 1 (Adj.)		novietojošs
Past	esot novietojis		Present Active 2 (Adv.)		novietodams
Future	novietošot		Present Active 3 (Adv.)		novietojot
Imperative	lai novietojot		Present Active 4 (Obj.)		novietojam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		novietojis
Present	novietotu		Present Passive		novietojams
Past	būtu novietojis		Past Passive		novietots
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jānovieto		Infinitive (nenoteiksme)		novietot
Conjunctive 1	esot jānovieto		Negative Infinitive		nenovietot
Conjunctive 2	jānovietojot		Verbal noun		novietošana

Derived terms

• novietot stāvvietā