mīt

See also: Appendix:Variations of "mit"

Latvian

Etymology 1

From Proto-Balto-Slavic *mínˀtei, from Proto-Indo-European *men- (“to rumple”). Cognate with Lithuanian mìnti and Russian мять (mjatʹ, “to crumple; to knead”).

Verb

mīt (intransitive, 1st conjugation, present minu, min, min, past minu)

1. to tread
2. to press
3. to pedal
4. to tan

Conjugation

conjugation of mīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	minu	minu	mīšu	—
2nd pers. sg.	tu	min	mini	mīsi	min
3rd pers. sg.	viņš, viņa	min	mina	mīs	lai min
1st pers. pl.	mēs	minam	minām	mīsim	mīsim
2nd pers. pl.	jūs	minat	mināt	mīsiet, mīsit	miniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	min	mina	mīs	lai min
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	minot		Present Active 1 (Adj.)		minošs
Past	esot minis		Present Active 2 (Adv.)		mīdams
Future	mīšot		Present Active 3 (Adv.)		minot
Imperative	lai minot		Present Active 4 (Obj.)		minam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		minis
Present	mītu		Present Passive		minams
Past	būtu minis		Past Passive		mīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmin		Infinitive (nenoteiksme)		mīt
Conjunctive 1	esot jāmin		Negative Infinitive		nemīt
Conjunctive 2	jāminot		Verbal noun		mīšana

Etymology 2

Ultimately from Proto-Indo-European *meytH- (“to exchange”).

Verb

mīt (transitive, 1st conjugation, present miju, mij, mij, past miju)

1. to change
2. to exchange

Conjugation

conjugation of mīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	miju	miju	mīšu	—
2nd pers. sg.	tu	mij	miji	mīsi	mij
3rd pers. sg.	viņš, viņa	mij	mija	mīs	lai mij
1st pers. pl.	mēs	mijam	mijām	mīsim	mīsim
2nd pers. pl.	jūs	mijat	mijāt	mīsiet, mīsit	mijiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	mij	mija	mīs	lai mij
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	mijot		Present Active 1 (Adj.)		mijošs
Past	esot mijis		Present Active 2 (Adv.)		mīdams
Future	mīšot		Present Active 3 (Adv.)		mijot
Imperative	lai mijot		Present Active 4 (Obj.)		mijam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		mijis
Present	mītu		Present Passive		mijams
Past	būtu mijis		Past Passive		mīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmij		Infinitive (nenoteiksme)		mīt
Conjunctive 1	esot jāmij		Negative Infinitive		nemīt
Conjunctive 2	jāmijot		Verbal noun		mīšana

Etymology 3

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

mīt

1. inflection of mist:
   1. second/third-person singular present indicative
   2. third-person plural present indicative
   3. second-person singular imperative
2. (with the particle lai) third-person singular imperative of mist
3. (with the particle lai) third-person plural imperative of mist

Tocharian B

Etymology

Cf. mit.

Noun

mīt ?

1. honey