demoveo

Latin

Etymology

From dē- +‎ moveō (“move”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈmo.u̯e.oː/, [d̪eːˈmou̯eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈmo.ve.o/, [d̪eˈmɔːveo]

Verb

dēmoveō (present infinitive dēmovēre, perfect active dēmōvī, supine dēmōtum); second conjugation

1. (transitive) to move or turn away; divert; put away, remove, dislodge

   Synonyms: āvertō, prōpulsō, dēclīnō, dēflectō, flectō, dīvertō, abdō, removeō, trānsvertō, āspernor, āvocō

Conjugation

   Conjugation of dēmoveō (second conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēmoveō		dēmovēs		dēmovet		dēmovēmus		dēmovētis		dēmovent
	imperfect	dēmovēbam		dēmovēbās		dēmovēbat		dēmovēbāmus		dēmovēbātis		dēmovēbant
	future	dēmovēbō		dēmovēbis		dēmovēbit		dēmovēbimus		dēmovēbitis		dēmovēbunt
	perfect	dēmōvī		dēmōvistī		dēmōvit		dēmōvimus		dēmōvistis		dēmōvērunt, dēmōvēre
	pluperfect	dēmōveram		dēmōverās		dēmōverat		dēmōverāmus		dēmōverātis		dēmōverant
	future perfect	dēmōverō		dēmōveris		dēmōverit		dēmōverimus		dēmōveritis		dēmōverint
passive	present	dēmoveor		dēmovēris, dēmovēre		dēmovētur		dēmovēmur		dēmovēminī		dēmoventur
	imperfect	dēmovēbar		dēmovēbāris, dēmovēbāre		dēmovēbātur		dēmovēbāmur		dēmovēbāminī		dēmovēbantur
	future	dēmovēbor		dēmovēberis, dēmovēbere		dēmovēbitur		dēmovēbimur		dēmovēbiminī		dēmovēbuntur
	perfect	dēmōtus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēmōtus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēmōtus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēmoveam		dēmoveās		dēmoveat		dēmoveāmus		dēmoveātis		dēmoveant
	imperfect	dēmovērem		dēmovērēs		dēmovēret		dēmovērēmus		dēmovērētis		dēmovērent
	perfect	dēmōverim		dēmōverīs		dēmōverit		dēmōverīmus		dēmōverītis		dēmōverint
	pluperfect	dēmōvissem		dēmōvissēs		dēmōvisset		dēmōvissēmus		dēmōvissētis		dēmōvissent
passive	present	dēmovear		dēmoveāris, dēmoveāre		dēmoveātur		dēmoveāmur		dēmoveāminī		dēmoveantur
	imperfect	dēmovērer		dēmovērēris, dēmovērēre		dēmovērētur		dēmovērēmur		dēmovērēminī		dēmovērentur
	perfect	dēmōtus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēmōtus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēmovē		—		—		dēmovēte		—
	future	—		dēmovētō		dēmovētō		—		dēmovētōte		dēmoventō
passive	present	—		dēmovēre		—		—		dēmovēminī		—
	future	—		dēmovētor		dēmovētor		—		—		dēmoventor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēmovēre			dēmovērī			dēmovēns			—
future		dēmōtūrum esse			dēmōtum īrī			dēmōtūrus			dēmovendus
perfect		dēmōvisse			dēmōtum esse			—			dēmōtus
future perfect		—			dēmōtum fore			—			—
perfect potential		dēmōtūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēmovendī		dēmovendō		dēmovendum		dēmovendō		dēmōtum		dēmōtū

Related terms

• admoveō
• āmoveō
• commoveō
• dīmoveō
• ēmoveō
• moveō
• mūtō
• permoveō
• praemoveō
• prōmoveō
• removeō
• sēmoveō
• submoveō
• trānsmoveō

Descendants

• Portuguese: demover

References

• “demoveo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “demoveo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• demoveo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to disconcert a person: animum alicuius de statu, de gradu demovere (more strongly depellere, deturbare)
    
  • to dispossess a person: demovere, deicere aliquem de possessione
    
  • to overthrow a person (cf. sect. IX. 6): aliquem de dignitatis gradu demovere