transverto

Latin

Etymology

From trāns- (“over, across”) +‎ vertō (“to turn or turn around”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /transˈu̯er.toː/, [t̪rä̃ːs̠ˈu̯ɛrt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /transˈver.to/, [t̪ränzˈvɛrt̪o]

Verb

trānsvertō (present infinitive trānsvertere, perfect active trānsvertī, supine trānsversum); third conjugation

1. (post-classical, literal) to turn or direct across or athwart; to turn over
2. (transferred sense) to turn away or avert

   Synonyms: āvertō, prōpulsō, dīvertō, dēclīnō, dēflectō, āspernor, flectō, dēmoveō

   1. (figurative) to lead aside or astray

Conjugation

   Conjugation of trānsvertō (third conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	trānsvertō		trānsvertis		trānsvertit		trānsvertimus		trānsvertitis		trānsvertunt
	imperfect	trānsvertēbam		trānsvertēbās		trānsvertēbat		trānsvertēbāmus		trānsvertēbātis		trānsvertēbant
	future	trānsvertam		trānsvertēs		trānsvertet		trānsvertēmus		trānsvertētis		trānsvertent
	perfect	trānsvertī		trānsvertistī		trānsvertit		trānsvertimus		trānsvertistis		trānsvertērunt, trānsvertēre
	pluperfect	trānsverteram		trānsverterās		trānsverterat		trānsverterāmus		trānsverterātis		trānsverterant
	future perfect	trānsverterō		trānsverteris		trānsverterit		trānsverterimus		trānsverteritis		trānsverterint
passive	present	trānsvertor		trānsverteris, trānsvertere		trānsvertitur		trānsvertimur		trānsvertiminī		trānsvertuntur
	imperfect	trānsvertēbar		trānsvertēbāris, trānsvertēbāre		trānsvertēbātur		trānsvertēbāmur		trānsvertēbāminī		trānsvertēbantur
	future	trānsvertar		trānsvertēris, trānsvertēre		trānsvertētur		trānsvertēmur		trānsvertēminī		trānsvertentur
	perfect	trānsversus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānsversus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānsversus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	trānsvertam		trānsvertās		trānsvertat		trānsvertāmus		trānsvertātis		trānsvertant
	imperfect	trānsverterem		trānsverterēs		trānsverteret		trānsverterēmus		trānsverterētis		trānsverterent
	perfect	trānsverterim		trānsverterīs		trānsverterit		trānsverterīmus		trānsverterītis		trānsverterint
	pluperfect	trānsvertissem		trānsvertissēs		trānsvertisset		trānsvertissēmus		trānsvertissētis		trānsvertissent
passive	present	trānsvertar		trānsvertāris, trānsvertāre		trānsvertātur		trānsvertāmur		trānsvertāminī		trānsvertantur
	imperfect	trānsverterer		trānsverterēris, trānsverterēre		trānsverterētur		trānsverterēmur		trānsverterēminī		trānsverterentur
	perfect	trānsversus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trānsversus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		trānsverte		—		—		trānsvertite		—
	future	—		trānsvertitō		trānsvertitō		—		trānsvertitōte		trānsvertuntō
passive	present	—		trānsvertere		—		—		trānsvertiminī		—
	future	—		trānsvertitor		trānsvertitor		—		—		trānsvertuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		trānsvertere			trānsvertī			trānsvertēns			—
future		trānsversūrum esse			trānsversum īrī			trānsversūrus			trānsvertendus, trānsvertundus
perfect		trānsvertisse			trānsversum esse			—			trānsversus
future perfect		—			trānsversum fore			—			—
perfect potential		trānsversūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		trānsvertendī		trānsvertendō		trānsvertendum		trānsvertendō		trānsversum		trānsversū

Derived terms

• trānsversim (adverb)
• trānsversus (participle)

Related terms

• trānsversa
• trānsversārium
• trānsversē
• trānsversum

Descendants

• → English: transvert

References

• “transverto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• transverto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.