transverto

Latin

Etymology

From trāns- (“over, across”) +‎ vertō (“to turn or turn around”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /transˈu̯er.toː/, [t̪rä̃ːs̠ˈu̯ɛrt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /transˈver.to/, [t̪ränzˈvɛrt̪o]

Verb

trānsvertō (present infinitive trānsvertere, perfect active trānsvertī, supine trānsversum); third conjugation

1. (post-classical, literal) to turn or direct across or athwart; to turn over
2. (transferred sense) to turn away or avert

   Synonyms: āvertō, prōpulsō, dīvertō, dēclīnō, dēflectō, āspernor, flectō, dēmoveō

   1. (figurative) to lead aside or astray

Conjugation

Conjugation of trānsvertō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsvertō	trānsvertis	trānsvertit	trānsvertimus	trānsvertitis	trānsvertunt
	imperfect	trānsvertēbam	trānsvertēbās	trānsvertēbat	trānsvertēbāmus	trānsvertēbātis	trānsvertēbant
	future	trānsvertam	trānsvertēs	trānsvertet	trānsvertēmus	trānsvertētis	trānsvertent
	perfect	trānsvertī	trānsvertistī	trānsvertit	trānsvertimus	trānsvertistis	trānsvertērunt, trānsvertēre
	pluperfect	trānsverteram	trānsverterās	trānsverterat	trānsverterāmus	trānsverterātis	trānsverterant
	future perfect	trānsverterō	trānsverteris	trānsverterit	trānsverterimus	trānsverteritis	trānsverterint
passive	present	trānsvertor	trānsverteris, trānsvertere	trānsvertitur	trānsvertimur	trānsvertiminī	trānsvertuntur
	imperfect	trānsvertēbar	trānsvertēbāris, trānsvertēbāre	trānsvertēbātur	trānsvertēbāmur	trānsvertēbāminī	trānsvertēbantur
	future	trānsvertar	trānsvertēris, trānsvertēre	trānsvertētur	trānsvertēmur	trānsvertēminī	trānsvertentur
	perfect	trānsversus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānsversus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānsversus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsvertam	trānsvertās	trānsvertat	trānsvertāmus	trānsvertātis	trānsvertant
	imperfect	trānsverterem	trānsverterēs	trānsverteret	trānsverterēmus	trānsverterētis	trānsverterent
	perfect	trānsverterim	trānsverterīs	trānsverterit	trānsverterīmus	trānsverterītis	trānsverterint
	pluperfect	trānsvertissem	trānsvertissēs	trānsvertisset	trānsvertissēmus	trānsvertissētis	trānsvertissent
passive	present	trānsvertar	trānsvertāris, trānsvertāre	trānsvertātur	trānsvertāmur	trānsvertāminī	trānsvertantur
	imperfect	trānsverterer	trānsverterēris, trānsverterēre	trānsverterētur	trānsverterēmur	trānsverterēminī	trānsverterentur
	perfect	trānsversus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trānsversus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānsverte	—	—	trānsvertite	—
	future	—	trānsvertitō	trānsvertitō	—	trānsvertitōte	trānsvertuntō
passive	present	—	trānsvertere	—	—	trānsvertiminī	—
	future	—	trānsvertitor	trānsvertitor	—	—	trānsvertuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānsvertere	trānsvertisse	trānsversūrum esse	trānsvertī	trānsversum esse	trānsversum īrī
participles		trānsvertēns	—	trānsversūrus	—	trānsversus	trānsvertendus, trānsvertundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānsvertendī	trānsvertendō	trānsvertendum	trānsvertendō	trānsversum	trānsversū

Derived terms

• trānsversim (adverb)
• trānsversus (participle)

Related terms

• trānsversa
• trānsversārium
• trānsversē
• trānsversum

Descendants

• → English: transvert

References

• “transverto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• transverto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.