defatigo

Latin

Etymology

From dē- +‎ fatīgō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.faˈtiː.ɡoː/, [d̪eːfäˈt̪iːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.faˈti.ɡo/, [d̪efäˈt̪iːɡo]

Verb

dēfatīgō (present infinitive dēfatīgāre, perfect active dēfatīgāvī, supine dēfatīgātum); first conjugation

1. to tire out or exhaust

   Synonym: fatīgō

2. (passive voice) to lose heart or be discouraged

   Synonyms: deficiō, prōflīgō

   Antonyms: cōnfirmō, firmō

Conjugation

Conjugation of dēfatīgō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfatīgō	dēfatīgās	dēfatīgat	dēfatīgāmus	dēfatīgātis	dēfatīgant
	imperfect	dēfatīgābam	dēfatīgābās	dēfatīgābat	dēfatīgābāmus	dēfatīgābātis	dēfatīgābant
	future	dēfatīgābō	dēfatīgābis	dēfatīgābit	dēfatīgābimus	dēfatīgābitis	dēfatīgābunt
	perfect	dēfatīgāvī	dēfatīgāvistī	dēfatīgāvit	dēfatīgāvimus	dēfatīgāvistis	dēfatīgāvērunt, dēfatīgāvēre
	pluperfect	dēfatīgāveram	dēfatīgāverās	dēfatīgāverat	dēfatīgāverāmus	dēfatīgāverātis	dēfatīgāverant
	future perfect	dēfatīgāverō	dēfatīgāveris	dēfatīgāverit	dēfatīgāverimus	dēfatīgāveritis	dēfatīgāverint
passive	present	dēfatīgor	dēfatīgāris, dēfatīgāre	dēfatīgātur	dēfatīgāmur	dēfatīgāminī	dēfatīgantur
	imperfect	dēfatīgābar	dēfatīgābāris, dēfatīgābāre	dēfatīgābātur	dēfatīgābāmur	dēfatīgābāminī	dēfatīgābantur
	future	dēfatīgābor	dēfatīgāberis, dēfatīgābere	dēfatīgābitur	dēfatīgābimur	dēfatīgābiminī	dēfatīgābuntur
	perfect	dēfatīgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēfatīgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēfatīgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfatīgem	dēfatīgēs	dēfatīget	dēfatīgēmus	dēfatīgētis	dēfatīgent
	imperfect	dēfatīgārem	dēfatīgārēs	dēfatīgāret	dēfatīgārēmus	dēfatīgārētis	dēfatīgārent
	perfect	dēfatīgāverim	dēfatīgāverīs	dēfatīgāverit	dēfatīgāverīmus	dēfatīgāverītis	dēfatīgāverint
	pluperfect	dēfatīgāvissem	dēfatīgāvissēs	dēfatīgāvisset	dēfatīgāvissēmus	dēfatīgāvissētis	dēfatīgāvissent
passive	present	dēfatīger	dēfatīgēris, dēfatīgēre	dēfatīgētur	dēfatīgēmur	dēfatīgēminī	dēfatīgentur
	imperfect	dēfatīgārer	dēfatīgārēris, dēfatīgārēre	dēfatīgārētur	dēfatīgārēmur	dēfatīgārēminī	dēfatīgārentur
	perfect	dēfatīgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēfatīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēfatīgā	—	—	dēfatīgāte	—
	future	—	dēfatīgātō	dēfatīgātō	—	dēfatīgātōte	dēfatīgantō
passive	present	—	dēfatīgāre	—	—	dēfatīgāminī	—
	future	—	dēfatīgātor	dēfatīgātor	—	—	dēfatīgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēfatīgāre	dēfatīgāvisse	dēfatīgātūrum esse	dēfatīgārī	dēfatīgātum esse	dēfatīgātum īrī
participles		dēfatīgāns	—	dēfatīgātūrus	—	dēfatīgātus	dēfatīgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēfatīgandī	dēfatīgandō	dēfatīgandum	dēfatīgandō	dēfatīgātum	dēfatīgātū

References

• “defatigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “defatigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• defatigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to send fresh troops to take the place of those wearied with fighting: integros defatigatis summittere
    
  • fresh troops relieve the tired men: integri et recentes defatigatis succedunt