Jump to content

defatigatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of dēfatīgō.

Participle

[edit]

dēfatīgātus (feminine dēfatīgāta, neuter dēfatīgātum); first/second-declension participle

  1. exhausted
  2. discouraged

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēfatīgātus dēfatīgāta dēfatīgātum dēfatīgātī dēfatīgātae dēfatīgāta
genitive dēfatīgātī dēfatīgātae dēfatīgātī dēfatīgātōrum dēfatīgātārum dēfatīgātōrum
dative dēfatīgātō dēfatīgātae dēfatīgātō dēfatīgātīs
accusative dēfatīgātum dēfatīgātam dēfatīgātum dēfatīgātōs dēfatīgātās dēfatīgāta
ablative dēfatīgātō dēfatīgātā dēfatīgātō dēfatīgātīs
vocative dēfatīgāte dēfatīgāta dēfatīgātum dēfatīgātī dēfatīgātae dēfatīgāta