defatigans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dēfatīgō.
Participle
[edit]dēfatīgāns (genitive dēfatīgantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dēfatīgāns | dēfatīgantēs | dēfatīgantia | ||
| genitive | dēfatīgantis | dēfatīgantium | |||
| dative | dēfatīgantī | dēfatīgantibus | |||
| accusative | dēfatīgantem | dēfatīgāns | dēfatīgantēs dēfatīgantīs |
dēfatīgantia | |
| ablative | dēfatīgante dēfatīgantī1 |
dēfatīgantibus | |||
| vocative | dēfatīgāns | dēfatīgantēs | dēfatīgantia | ||
1When used purely as an adjective.