defatigaturus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of dēfatīgō.

Participle

[edit]

dēfatīgātūrus (feminine dēfatīgātūra, neuter dēfatīgātūrum); first/second-declension participle

  1. about to exhaust

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēfatīgātūrus dēfatīgātūra dēfatīgātūrum dēfatīgātūrī dēfatīgātūrae dēfatīgātūra
genitive dēfatīgātūrī dēfatīgātūrae dēfatīgātūrī dēfatīgātūrōrum dēfatīgātūrārum dēfatīgātūrōrum
dative dēfatīgātūrō dēfatīgātūrae dēfatīgātūrō dēfatīgātūrīs
accusative dēfatīgātūrum dēfatīgātūram dēfatīgātūrum dēfatīgātūrōs dēfatīgātūrās dēfatīgātūra
ablative dēfatīgātūrō dēfatīgātūrā dēfatīgātūrō dēfatīgātūrīs
vocative dēfatīgātūre dēfatīgātūra dēfatīgātūrum dēfatīgātūrī dēfatīgātūrae dēfatīgātūra