contradico

Italian

Verb

contradico

1. first-person singular present indicative of contradire

Anagrams

• circondato, concordati, condrocita, ritoccando

Latin

Etymology

From contrā- (“against”) +‎ dīcō (“I say, speak”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kon.traːˈdiː.koː/, [kɔn̪t̪räːˈd̪iːkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kon.traˈdi.ko/, [kon̪t̪räˈd̪iːko]

Verb

contrādīcō (present infinitive contrādīcere, perfect active contrādīxī, supine contrādictum); third conjugation, irregular short imperative

1. (often with dative) to speak or allege against, oppose; contradict, gainsay
   • c. 530-533 C.E., Justinian I, Corpus Juris Civilis: Pandects, 11.7.14.13

     huic contradici potest: "ergo pietatis gratia funerasti"

     In this instance it can be alleged against the plaintiff, "Therefore you have conducted the funeral through a sense of duty."

Usage notes

• Often written separately or inverted, especially during the pre-Augustan period of writing

Conjugation

Conjugation of contrādīcō (third conjugation, irregular short imperative)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	contrādīcō	contrādīcis	contrādīcit	contrādīcimus	contrādīcitis	contrādīcunt
	imperfect	contrādīcēbam	contrādīcēbās	contrādīcēbat	contrādīcēbāmus	contrādīcēbātis	contrādīcēbant
	future	contrādīcam	contrādīcēs	contrādīcet	contrādīcēmus	contrādīcētis	contrādīcent
	perfect	contrādīxī	contrādīxistī	contrādīxit	contrādīximus	contrādīxistis	contrādīxērunt, contrādīxēre
	pluperfect	contrādīxeram	contrādīxerās	contrādīxerat	contrādīxerāmus	contrādīxerātis	contrādīxerant
	future perfect	contrādīxerō	contrādīxeris	contrādīxerit	contrādīxerimus	contrādīxeritis	contrādīxerint
passive	present	contrādīcor	contrādīceris, contrādīcere	contrādīcitur	contrādīcimur	contrādīciminī	contrādīcuntur
	imperfect	contrādīcēbar	contrādīcēbāris, contrādīcēbāre	contrādīcēbātur	contrādīcēbāmur	contrādīcēbāminī	contrādīcēbantur
	future	contrādīcar	contrādīcēris, contrādīcēre	contrādīcētur	contrādīcēmur	contrādīcēminī	contrādīcentur
	perfect	contrādictus + present active indicative of sum
	pluperfect	contrādictus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	contrādictus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	contrādīcam	contrādīcās	contrādīcat	contrādīcāmus	contrādīcātis	contrādīcant
	imperfect	contrādīcerem	contrādīcerēs	contrādīceret	contrādīcerēmus	contrādīcerētis	contrādīcerent
	perfect	contrādīxerim	contrādīxerīs	contrādīxerit	contrādīxerīmus	contrādīxerītis	contrādīxerint
	pluperfect	contrādīxissem	contrādīxissēs	contrādīxisset	contrādīxissēmus	contrādīxissētis	contrādīxissent
passive	present	contrādīcar	contrādīcāris, contrādīcāre	contrādīcātur	contrādīcāmur	contrādīcāminī	contrādīcantur
	imperfect	contrādīcerer	contrādīcerēris, contrādīcerēre	contrādīcerētur	contrādīcerēmur	contrādīcerēminī	contrādīcerentur
	perfect	contrādictus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	contrādictus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	contrādīc, contrādīce1	—	—	contrādīcite	—
	future	—	contrādīcitō	contrādīcitō	—	contrādīcitōte	contrādīcuntō
passive	present	—	contrādīcere	—	—	contrādīciminī	—
	future	—	contrādīcitor	contrādīcitor	—	—	contrādīcuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		contrādīcere	contrādīxisse	contrādictūrum esse	contrādīcī	contrādictum esse	contrādictum īrī
participles		contrādīcēns	—	contrādictūrus	—	contrādictus	contrādīcendus, contrādīcundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		contrādīcendī	contrādīcendō	contrādīcendum	contrādīcendō	contrādictum	contrādictū

¹Archaic.

Synonyms

• (oppose): adversor, oppōnō, refrāgor, repugnō, resistō

Antonyms

• (antonym(s) of “oppose”): adiuvō, cōnfirmō

Derived terms

• contrādīcēns
• contrādīcibilis
• contrādictiō
• contrādictor
• contrādictōrius

 

Related terms

• abdīcō
• addīcō
• benedīcō
• condīcō
• dīcō
• ēdīcō
• indīcō
• interdīcō
• maledīcō
• praedīcō
• prōdīcō
• superdīcō

 

Descendants

• Catalan: contradir
• English: contradict
• French: contredire
• Galician: contradicir
• Italian: contraddire
• Portuguese: contradizer
• Romanian: contrazice
• Spanish: contradecir

References

• “contradico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “contradico”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• contradico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to contradict some one: dicere contra aliquem or aliquid (not contradicere alicui)