abstrahēt

See also: abstrahet

Latvian

Ultimately from Latin abstrahō +‎ -ēt.

abstrahēt (transitive, 2nd conjugation, present abstrahēju, abstrahē, abstrahē, past abstrahēju)

(transitive) to abstract (to produce an abstraction, abstract ideas; to generalize)
Es visu informāciju abstrahēju no skolotāja paskaidrojuma. ― I abstracted all the information from the teacher's explanation.

conjugation of abstrahēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	abstrahēju	abstrahēju	abstrahēšu	—
2nd pers. sg.	tu	abstrahē	abstrahēji	abstrahēsi	abstrahē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	abstrahē	abstrahēja	abstrahēs	lai abstrahē
1st pers. pl.	mēs	abstrahējam	abstrahējām	abstrahēsim	abstrahēsim
2nd pers. pl.	jūs	abstrahējat	abstrahējāt	abstrahēsiet, abstrahēsit	abstrahējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	abstrahē	abstrahēja	abstrahēs	lai abstrahē

RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	abstrahējot		Present Active 1 (Adj.)		abstrahējošs
Past	esot abstrahējis		Present Active 2 (Adv.)		abstrahēdams
Future	abstrahēšot		Present Active 3 (Adv.)		abstrahējot
Imperative	lai abstrahējot		Present Active 4 (Obj.)		abstrahējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		abstrahējis
Present	abstrahētu		Present Passive		abstrahējams
Past	būtu abstrahējis		Past Passive		abstrahēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāabstrahē		Infinitive (nenoteiksme)		abstrahēt
Conjunctive 1	esot jāabstrahē		Negative Infinitive		neabstrahēt
Conjunctive 2	jāabstrahējot		Verbal noun		abstrahēšana