vindemio

Latin

Etymology

A verb based on vīndēmia (“grape harvest”), from vīnum (“wine”) +‎ dēmō (“take away”) +‎ -ia (“noun-forming suffix”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯iːnˈdeː.mi.oː/, [u̯iːn̪ˈd̪eːmioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /vinˈde.mi.o/, [vin̪ˈd̪ɛːmio]

Verb

vīndēmiō (present infinitive vīndēmiāre, perfect active vīndēmiāvī, supine vīndēmiātum); first conjugation, limited passive

1. (intransitive) to harvest grapes, gather the vintage
2. (transitive) to harvest grapes, gather the vintage from

Conjugation

   Conjugation of vīndēmiō (first conjugation, only third-person forms in passive)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vīndēmiō	vīndēmiās	vīndēmiat	vīndēmiāmus	vīndēmiātis	vīndēmiant
	imperfect	vīndēmiābam	vīndēmiābās	vīndēmiābat	vīndēmiābāmus	vīndēmiābātis	vīndēmiābant
	future	vīndēmiābō	vīndēmiābis	vīndēmiābit	vīndēmiābimus	vīndēmiābitis	vīndēmiābunt
	perfect	vīndēmiāvī	vīndēmiāvistī	vīndēmiāvit	vīndēmiāvimus	vīndēmiāvistis	vīndēmiāvērunt, vīndēmiāvēre
	pluperfect	vīndēmiāveram	vīndēmiāverās	vīndēmiāverat	vīndēmiāverāmus	vīndēmiāverātis	vīndēmiāverant
	future perfect	vīndēmiāverō	vīndēmiāveris	vīndēmiāverit	vīndēmiāverimus	vīndēmiāveritis	vīndēmiāverint
passive	present	—	—	vīndēmiātur	—	—	vīndēmiantur
	imperfect	—	—	vīndēmiābātur	—	—	vīndēmiābantur
	future	—	—	vīndēmiābitur	—	—	vīndēmiābuntur
	perfect	—	—	vīndēmiātus est	—	—	vīndēmiātī sunt
	pluperfect	—	—	vīndēmiātus erat	—	—	vīndēmiātī erant
	future perfect	—	—	vīndēmiātus erit	—	—	vīndēmiātī erunt
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vīndēmiem	vīndēmiēs	vīndēmiet	vīndēmiēmus	vīndēmiētis	vīndēmient
imperfect	vīndēmiārem	vīndēmiārēs	vīndēmiāret	vīndēmiārēmus	vīndēmiārētis	vīndēmiārent
perfect	vīndēmiāverim	vīndēmiāverīs	vīndēmiāverit	vīndēmiāverīmus	vīndēmiāverītis	vīndēmiāverint
pluperfect	vīndēmiāvissem	vīndēmiāvissēs	vīndēmiāvisset	vīndēmiāvissēmus	vīndēmiāvissētis	vīndēmiāvissent
passive	present	—	—	vīndēmiētur	—	—	vīndēmientur
imperfect	—	—	vīndēmiārētur	—	—	vīndēmiārentur
perfect	—	—	vīndēmiātus sit	—	—	vīndēmiātī sint
pluperfect	—	—	vīndēmiātus esset, vīndēmiātus foret	—	—	vīndēmiātī essent, vīndēmiātī forent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	vīndēmiā	—	—	vīndēmiāte	—
	future	—	vīndēmiātō	vīndēmiātō	—	vīndēmiātōte	vīndēmiantō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		vīndēmiāre	vīndēmiāvisse	vīndēmiātūrum esse	vīndēmiārī	vīndēmiātum esse	vīndēmiātum īrī
participles		vīndēmiāns	—	vīndēmiātūrus	—	vīndēmiātus	vīndēmiandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		vīndēmiandī	vīndēmiandō	vīndēmiandum	vīndēmiandō	vīndēmiātum	vīndēmiātū

Derived terms

• vīndēmiātor
• vīndēmiātōrius

Related terms

• vīndēmia
• vīndēmiālis
• vīnum

Descendants

• Dalmatian: vedmur
• Franco-Provençal: vendemier
• French: vendanger
• Friulian: vendemâ
• Italian: vendemmiare
• Neapolitan: vennegnà
• Occitan: vendemiar, vrenhar (Gascon)
• Portuguese: vindimar
• Sicilian: vinnignari
• Spanish: vendimiar
• → German: wimmen

References

• “vindemio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• vindemio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• “vindemio”, in ΛΟΓΕΙΟΝ [Logeion] Dictionaries for Ancient Greek and Latin (in English, French, Spanish, German, Dutch and Chinese), University of Chicago, since 2011