unisetus

Latin

Etymology

New Latin; from ūni- (“one”) +‎ sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /uː.niˈseː.tus/, [uːnɪˈs̠eːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /u.niˈse.tus/, [uniˈs̬ɛːt̪us]

Adjective

ūnisētus (feminine ūnisēta, neuter ūnisētum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) having only one bristle

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ūnisētus	ūnisēta	ūnisētum		ūnisētī	ūnisētae	ūnisēta
genitive	ūnisētī	ūnisētae	ūnisētī		ūnisētōrum	ūnisētārum	ūnisētōrum
dative	ūnisētō	ūnisētae	ūnisētō		ūnisētīs
accusative	ūnisētum	ūnisētam	ūnisētum		ūnisētōs	ūnisētās	ūnisēta
ablative	ūnisētō	ūnisētā	ūnisētō		ūnisētīs
vocative	ūnisēte	ūnisēta	ūnisētum		ūnisētī	ūnisētae	ūnisēta

See also

• bisētus
• brevisētus
• crassisētus
• longisētus
• paucisētus
• quadrisētus
• trisētus