paucisetus

Latin

Etymology

New Latin; from paucus (“little”) +‎ sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pau̯.kiˈseː.tus/, [päu̯kɪˈs̠eːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pau̯.t͡ʃiˈse.tus/, [päu̯t͡ʃiˈs̬ɛːt̪us]

Adjective

paucisētus (feminine paucisēta, neuter paucisētum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) having little bristles

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	paucisētus	paucisēta	paucisētum		paucisētī	paucisētae	paucisēta
genitive	paucisētī	paucisētae	paucisētī		paucisētōrum	paucisētārum	paucisētōrum
dative	paucisētō	paucisētae	paucisētō		paucisētīs
accusative	paucisētum	paucisētam	paucisētum		paucisētōs	paucisētās	paucisēta
ablative	paucisētō	paucisētā	paucisētō		paucisētīs
vocative	paucisēte	paucisēta	paucisētum		paucisētī	paucisētae	paucisēta

See also

• bisētus
• brevisētus
• crassisētus
• longisētus
• quadrisētus
• trisētus
• ūnisētus