trisetus

Latin

Etymology

New Latin; from tri- (“three”) +‎ sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /triˈseː.tus/, [t̪rɪˈs̠eːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /triˈse.tus/, [t̪riˈs̬ɛːt̪us]

Adjective

trisētus (feminine trisēta, neuter trisētum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) having three bristles

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trisētus	trisēta	trisētum		trisētī	trisētae	trisēta
genitive	trisētī	trisētae	trisētī		trisētōrum	trisētārum	trisētōrum
dative	trisētō	trisētae	trisētō		trisētīs
accusative	trisētum	trisētam	trisētum		trisētōs	trisētās	trisēta
ablative	trisētō	trisētā	trisētō		trisētīs
vocative	trisēte	trisēta	trisētum		trisētī	trisētae	trisēta

Descendants

• Translingual: Trisetum

See also

• bisētus
• brevisētus
• crassisētus
• longisētus
• paucisētus
• quadrisētus
• ūnisētus