longisetus

Latin

Etymology

New Latin; from longus (“long”) +‎ sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /lon.ɡiˈseː.tus/, [ɫ̪ɔŋɡɪˈs̠eːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /lon.d͡ʒiˈse.tus/, [lon̠ʲd͡ʒiˈs̬ɛːt̪us]

Adjective

longisētus (feminine longisēta, neuter longisētum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) having long hair

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	longisētus	longisēta	longisētum		longisētī	longisētae	longisēta
genitive	longisētī	longisētae	longisētī		longisētōrum	longisētārum	longisētōrum
dative	longisētō	longisētae	longisētō		longisētīs
accusative	longisētum	longisētam	longisētum		longisētōs	longisētās	longisēta
ablative	longisētō	longisētā	longisētō		longisētīs
vocative	longisēte	longisēta	longisētum		longisētī	longisētae	longisēta

See also

• bisētus
• brevisētus
• crassisētus
• paucisētus
• quadrisētus
• trisētus
• ūnisētus