sviest

Latvian

From Proto-Indo-European *sweid-, from *swey(g)- (“to bend, swing”), see also Old English swican (“to move about”), Proto-Germanic *swiką (“deception, trickery”).^[1]

sviest (?? missing information, 1st conjugation, present sviežu, svied, sviež, past sviedu)

Conjugation of **sviest**
	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)	imperative (pavēles izteiksme)
1st person sg	es	sviežu	sviedu		sviedīšu	—
2nd person sg	tu	svied	sviedi		sviedīsi	svied
3rd person sg	viņš, viņa	sviež	svieda		sviedīs	lai sviež
1st person pl	mēs	sviežam	sviedām		sviedīsim	sviedīsim
2nd person pl	jūs	sviežat	sviedāt		sviedīsiet, sviedīsit	sviediet
3rd person pl	viņi, viņas	sviež	svieda		sviedīs	lai sviež

renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	sviežot			present active 1 (adj.)		sviedošs
past	esot sviedis			present active 2 (adv.)		sviezdams
future	sviedīšot			present active 3 (adv.)		sviežot
imperative	lai sviežot			present active 4 (obj.)		sviežam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		sviedis
present	sviestu			present passive		sviežams
past	būtu sviedis			past passive		sviests
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāsviež			infinitive (nenoteiksme)		sviest
conjunctive 1	esot jāsviež			negative infinitive		nesviest
conjunctive 2	jāsviežot			verbal noun		sviešana

^ Pokorny, Julius (1959) “3030”, in Indogermanisches etymologisches Wörterbuch [Indo-European Etymological Dictionary] (in German), volume 3, Bern, München: Francke Verlag, page 3030