mācīt
Appearance
Latvian
[edit]Etymology
[edit]A causative form of mācēt (“to be able to, know”). Cognate with Lithuanian mokyti, Old Prussian mukint. Karulis also cites dialectal Russian намо́кнуть (namóknutʹ, “to acquire skills, learn”).
Pronunciation
[edit]Verb
[edit]mācīt (transitive, 3rd conjugation, present mācu, māci, māca, past mācīju)
- to teach
Conjugation
[edit]conjugation of mācīt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) | IMPERATIVE (pavēles izteiksme) | ||||
---|---|---|---|---|---|
Present (tagadne) |
Past (pagātne) |
Future (nākotne) | |||
1st pers. sg. | es | mācu | mācīju | mācīšu | — |
2nd pers. sg. | tu | māci | mācīji | mācīsi | māci |
3rd pers. sg. | viņš, viņa | māca | mācīja | mācīs | lai māca |
1st pers. pl. | mēs | mācām | mācījām | mācīsim | mācīsim |
2nd pers. pl. | jūs | mācāt | mācījāt | mācīsiet, mācīsit |
māciet |
3rd pers. pl. | viņi, viņas | māca | mācīja | mācīs | lai māca |
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) | PARTICIPLES (divdabji) | ||||
Present | mācot | Present Active 1 (Adj.) | mācošs | ||
Past | esot mācījis | Present Active 2 (Adv.) | mācīdams | ||
Future | mācīšot | Present Active 3 (Adv.) | mācot | ||
Imperative | lai mācot | Present Active 4 (Obj.) | mācām | ||
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) | Past Active | mācījis | |||
Present | mācītu | Present Passive | mācāms | ||
Past | būtu mācījis | Past Passive | mācīts | ||
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) | NOMINAL FORMS | ||||
Indicative | (būt) jāmāca | Infinitive (nenoteiksme) | mācīt | ||
Conjunctive 1 | esot jāmāca | Negative Infinitive | nemācīt | ||
Conjunctive 2 | jāmācot | Verbal noun | mācīšana |
References
[edit]- “mācīt” in Latviešu literārās valodas vārdnīca
- Karulis, Konstantīns (1992) “mācīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN, pages 555-556