lidan

Galician

Verb

lidan

1. third-person plural present indicative of lidar

Old English

Noun

lidan

1. inflection of lida:
   1. accusative/genitive/dative singular
   2. nominative/accusative plural

Old High German

Etymology

From Proto-West Germanic *līþan, from Proto-Germanic *līþaną, from Proto-Indo-European *leyt-. Cognate with Old Dutch līthan, Old Saxon līthan, Old Frisian lītha, Old English līþan, Old Norse líða, Gothic *𐌻𐌴𐌹𐌸𐌰𐌽 (*leiþan).

Verb

līdan

1. to suffer

Conjugation

Conjugation of līdan (strong class 1)

infinitive	līdan
indicative	present	past
1st person singular	līdu, līdo	leid
2nd person singular	līdis, līdist	liti
3rd person singular	līdit	leid
1st person plural	līdem, līdemēs	litum, litumēs
2nd person plural	līdet	litut
3rd person plural	līdant	litun
subjunctive	present	past
1st person singular	līde	liti
2nd person singular	līdēs, līdēst	litīs, litīst
3rd person singular	līde	liti
1st person plural	līdēm, līdemēs	litīm, litīmēs
2nd person plural	līdēt	litīt
3rd person plural	līdēn	litīn
imperative	present
singular	līd
plural	līdet
participle	present	past
	līdanti	gilitan

Descendants

• Middle High German: lîden
  • German: leiden