jautrināt

Latvian

From jautrs (“cheerful, merry, happy”) +‎ -ināt.

jautrināt

jautrināt (transitive, 3rd conjugation, present jautrinu, jautrini, jautrina, past jautrināju)

to make (someone) cheerful, merry, happy
ar savu mednieka mākslu tas vēl jautrinājis mūsu medības ― with his hunter's art, that one has made our hunting (more) cheerful

“kad tikai nu tas sniegs arī drīz nāktu... tad tikai tev būs izvizināšanās!” tēvs, Anneli jautrinādams, uzsit tai uz pleca
“if the snow comes soon... only then will you go for a ride!” father, cheering Annele up, tapped on her shoulder

Conjugation of *jautrināt*
	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)	imperative (pavēles izteiksme)
1st person sg	es	jautrinu	jautrināju		jautrināšu	—
2nd person sg	tu	jautrini	jautrināji		jautrināsi	jautrini
3rd person sg	viņš, viņa	jautrina	jautrināja		jautrinās	lai jautrina
1st person pl	mēs	jautrinām	jautrinājām		jautrināsim	jautrināsim
2nd person pl	jūs	jautrināt	jautrinājāt		jautrināsiet, jautrināsit	jautriniet
3rd person pl	viņi, viņas	jautrina	jautrināja		jautrinās	lai jautrina

renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	jautrinot			present active 1 (adj.)		jautrinošs
past	esot jautrinājis			present active 2 (adv.)		jautrinādams
future	jautrināšot			present active 3 (adv.)		jautrinot
imperative	lai jautrinot			present active 4 (obj.)		jautrinām
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		jautrinājis
present	jautrinātu			present passive		jautrināms
past	būtu jautrinājis			past passive		jautrināts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jājautrina			infinitive (nenoteiksme)		jautrināt
conjunctive 1	esot jājautrina			negative infinitive		nejautrināt
conjunctive 2	jājautrinot			verbal noun		jautrināšana