ievainot

Latvian

Etymology

From ie- +‎ vainot.

Verb

ievainot (transitive, 2nd conjugation, present ievainoju, ievaino, ievaino, past ievainoju)

1. to wound, to injure

Conjugation

Conjugation of ievainot

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	ievainoju	ievainoju		ievainošu	—
2nd person sg	tu	ievaino	ievainoji		ievainosi	ievaino
3rd person sg	viņš, viņa	ievaino	ievainoja		ievainos	lai ievaino
1st person pl	mēs	ievainojam	ievainojām		ievainosim	ievainosim
2nd person pl	jūs	ievainojat	ievainojāt		ievainosiet, ievainosit	ievainojiet
3rd person pl	viņi, viņas	ievaino	ievainoja		ievainos	lai ievaino
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	ievainojot			present active 1 (adj.)		ievainojošs
past	esot ievainojis			present active 2 (adv.)		ievainodams
future	ievainošot			present active 3 (adv.)		ievainojot
imperative	lai ievainojot			present active 4 (obj.)		ievainojam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		ievainojis
present	ievainotu			present passive		ievainojams
past	būtu ievainojis			past passive		ievainots
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāievaino			infinitive (nenoteiksme)		ievainot
conjunctive 1	esot jāievaino			negative infinitive		neievainot
conjunctive 2	jāievainojot			verbal noun		ievainošana

Derived terms

• ievainojums (“injury”)
• ievainots (“injured, wounded”)