ievainot

Latvian

Etymology

From ie- +‎ vainot.

Verb

ievainot (transitive, 2nd conjugation, present ievainoju, ievaino, ievaino, past ievainoju)

1. to wound, to injure

Conjugation

conjugation of ievainot

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	ievainoju	ievainoju	ievainošu	—
2nd pers. sg.	tu	ievaino	ievainoji	ievainosi	ievaino
3rd pers. sg.	viņš, viņa	ievaino	ievainoja	ievainos	lai ievaino
1st pers. pl.	mēs	ievainojam	ievainojām	ievainosim	ievainosim
2nd pers. pl.	jūs	ievainojat	ievainojāt	ievainosiet, ievainosit	ievainojiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	ievaino	ievainoja	ievainos	lai ievaino
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	ievainojot		Present Active 1 (Adj.)		ievainojošs
Past	esot ievainojis		Present Active 2 (Adv.)		ievainodams
Future	ievainošot		Present Active 3 (Adv.)		ievainojot
Imperative	lai ievainojot		Present Active 4 (Obj.)		ievainojam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		ievainojis
Present	ievainotu		Present Passive		ievainojams
Past	būtu ievainojis		Past Passive		ievainots
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāievaino		Infinitive (nenoteiksme)		ievainot
Conjunctive 1	esot jāievaino		Negative Infinitive		neievainot
Conjunctive 2	jāievainojot		Verbal noun		ievainošana

Derived terms

• ievainojums (“injury”)
• ievainots (“injured, wounded”)