Jump to content

detineo

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ teneō (“hold; restrain”).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dētineō (present infinitive dētinēre, perfect active dētinuī, supine dētentum); second conjugation

  1. to hold or keep off or back, detain, check
    Synonyms: refrēnō, arceō, prohibeō, impediō, retineō, perimō, officiō, interclūdō, intersaepiō, cohibeō, exclūdō, obstō, saepiō, reprimō, premō
    Antonyms: līberō, eximō, absolvō, excipiō, exonerō, ēmittō
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 4.84-85:
      [...] aut gremiō Ascanium, genitōris imāgine captā,
      dētinet, īnfandum sī fallere possit amōrem.
      Or else [Dido], so taken by Ascanius’ resemblance of his father, detains [the boy] in her embrace, as if she can deceive [her] unspeakable love [for Aeneas].
  2. to delay, hinder, lengthen; occupy, engage, stop
    Synonyms: retardō, tardō, moror, cūnctor, differō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dētineō (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētineō dētinēs dētinet dētinēmus dētinētis dētinent
imperfect dētinēbam dētinēbās dētinēbat dētinēbāmus dētinēbātis dētinēbant
future dētinēbō dētinēbis dētinēbit dētinēbimus dētinēbitis dētinēbunt
perfect dētinuī dētinuistī dētinuit dētinuimus dētinuistis dētinuērunt,
dētinuēre
pluperfect dētinueram dētinuerās dētinuerat dētinuerāmus dētinuerātis dētinuerant
future perfect dētinuerō dētinueris dētinuerit dētinuerimus dētinueritis dētinuerint
passive present dētineor dētinēris,
dētinēre 		dētinētur dētinēmur dētinēminī dētinentur
imperfect dētinēbar dētinēbāris,
dētinēbāre 		dētinēbātur dētinēbāmur dētinēbāminī dētinēbantur
future dētinēbor dētinēberis,
dētinēbere 		dētinēbitur dētinēbimur dētinēbiminī dētinēbuntur
perfect dētentus + present active indicative of sum
pluperfect dētentus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētentus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētineam dētineās dētineat dētineāmus dētineātis dētineant
imperfect dētinērem dētinērēs dētinēret dētinērēmus dētinērētis dētinērent
perfect dētinuerim dētinuerīs dētinuerit dētinuerīmus dētinuerītis dētinuerint
pluperfect dētinuissem dētinuissēs dētinuisset dētinuissēmus dētinuissētis dētinuissent
passive present dētinear dētineāris,
dētineāre 		dētineātur dētineāmur dētineāminī dētineantur
imperfect dētinērer dētinērēris,
dētinērēre 		dētinērētur dētinērēmur dētinērēminī dētinērentur
perfect dētentus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētentus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dētinē — — dētinēte —
future — dētinētō dētinētō — dētinētōte dētinentō
passive present — dētinēre — — dētinēminī —
future — dētinētor dētinētor — — dētinentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētinēre dētinuisse dētentūrum esse dētinērī dētentum esse dētentum īrī
participles dētinēns — dētentūrus — dētentus dētinendus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dētinendī dētinendō dētinendum dētinendō dētentum dētentū

Derived terms

[edit]
[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • “detineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “detineo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • detineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=detineo&oldid=80137250"