transtineo

Latin

Etymology

From trāns- +‎ teneō (“hold; restrain”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tranˈsti.ne.oː/, [t̪rä̃ːˈs̠t̪ɪneoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tranˈsti.ne.o/, [t̪ränˈst̪iːneo]

Verb

trānstineō (present infinitive trānstinēre); second conjugation, no perfect or supine stems

1. to go or pass through

Conjugation

   Conjugation of trānstineō (second conjugation, no supine stem, no perfect stem)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānstineō	trānstinēs	trānstinet	trānstinēmus	trānstinētis	trānstinent
	imperfect	trānstinēbam	trānstinēbās	trānstinēbat	trānstinēbāmus	trānstinēbātis	trānstinēbant
	future	trānstinēbō	trānstinēbis	trānstinēbit	trānstinēbimus	trānstinēbitis	trānstinēbunt
passive	present	trānstineor	trānstinēris, trānstinēre	trānstinētur	trānstinēmur	trānstinēminī	trānstinentur
	imperfect	trānstinēbar	trānstinēbāris, trānstinēbāre	trānstinēbātur	trānstinēbāmur	trānstinēbāminī	trānstinēbantur
	future	trānstinēbor	trānstinēberis, trānstinēbere	trānstinēbitur	trānstinēbimur	trānstinēbiminī	trānstinēbuntur
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānstineam	trānstineās	trānstineat	trānstineāmus	trānstineātis	trānstineant
	imperfect	trānstinērem	trānstinērēs	trānstinēret	trānstinērēmus	trānstinērētis	trānstinērent
passive	present	trānstinear	trānstineāris, trānstineāre	trānstineātur	trānstineāmur	trānstineāminī	trānstineantur
	imperfect	trānstinērer	trānstinērēris, trānstinērēre	trānstinērētur	trānstinērēmur	trānstinērēminī	trānstinērentur
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānstinē	—	—	trānstinēte	—
	future	—	trānstinētō	trānstinētō	—	trānstinētōte	trānstinentō
passive	present	—	trānstinēre	—	—	trānstinēminī	—
	future	—	trānstinētor	trānstinētor	—	—	trānstinentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānstinēre	—	—	trānstinērī	—	—
participles		trānstinēns	—	—	—	—	trānstinendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānstinendī	trānstinendō	trānstinendum	trānstinendō	—	—

Related terms

• abstineō
• attineō
• circumteneō
• contineō
• dētineō
• distineō
• obtineō
• pertineō
• retineō
• sustineō
• teneō

Descendants

• Italian: trattenere
• Sicilian: trattèniri

References

• “transtineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• transtineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.