destinaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēstinō (“bind, fasten”).

Participle

dēstinātūrus (feminine dēstinātūra, neuter dēstinātūrum); first/second-declension participle

1. about to bind, about to fasten
2. about to establish, about to determine, about to resolve
3. about to intend to buy
4. about to appoint, about to choose, about to elect
5. (archery) about to aim at

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēstinātūrus	dēstinātūra	dēstinātūrum		dēstinātūrī	dēstinātūrae	dēstinātūra
genitive	dēstinātūrī	dēstinātūrae	dēstinātūrī		dēstinātūrōrum	dēstinātūrārum	dēstinātūrōrum
dative	dēstinātūrō	dēstinātūrae	dēstinātūrō		dēstinātūrīs
accusative	dēstinātūrum	dēstinātūram	dēstinātūrum		dēstinātūrōs	dēstinātūrās	dēstinātūra
ablative	dēstinātūrō	dēstinātūrā	dēstinātūrō		dēstinātūrīs
vocative	dēstinātūre	dēstinātūra	dēstinātūrum		dēstinātūrī	dēstinātūrae	dēstinātūra