delegatus

See also: delegátus

Latin

Etymology 1

Perfect passive participle of dēlēgō.

Participle

dēlēgātus (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second-declension participle

1. delegated; sent on a commission

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēlēgātus	dēlēgāta	dēlēgātum		dēlēgātī	dēlēgātae	dēlēgāta
genitive	dēlēgātī	dēlēgātae	dēlēgātī		dēlēgātōrum	dēlēgātārum	dēlēgātōrum
dative	dēlēgātō	dēlēgātae	dēlēgātō		dēlēgātīs
accusative	dēlēgātum	dēlēgātam	dēlēgātum		dēlēgātōs	dēlēgātās	dēlēgāta
ablative	dēlēgātō	dēlēgātā	dēlēgātō		dēlēgātīs
vocative	dēlēgāte	dēlēgāta	dēlēgātum		dēlēgātī	dēlēgātae	dēlēgāta

Etymology 2

From dēlēgō +‎ -tus.

Noun

dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension

1. assignment; delegation (financial, to a third party)

Declension

Fourth-declension noun.

	singular	plural
nominative	dēlēgātus	dēlēgātūs
genitive	dēlēgātūs	dēlēgātuum
dative	dēlēgātuī	dēlēgātibus
accusative	dēlēgātum	dēlēgātūs
ablative	dēlēgātū	dēlēgātibus
vocative	dēlēgātus	dēlēgātūs

References

• delegatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)