bloķēt

See also: blöket

Latvian

Etymology

Via other European languages, apparently ultimately borrowed from French bloquer (“to block”), itself a borrowing from Germanic (cf. German Block, Dutch blok, English block).

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Verb

bloķēt (transitive, 2nd conjugation, present bloķēju, bloķē, bloķē, past bloķēju)

1. (military) to block (to encircle, to isolate)

   bloķēt pilsētu ― to block the city

   “Karogs” grupa atrodas salā, ko no visām pusēm bloķējis ienaidnieks ― the group “Flag” is now in an island that the enemy has blocked from all sides

2. (politics) to block (to isolate, e.g., a country, a region, from other countries or regions)
3. to block (to prevent the use of)

   bloķēt ostu, ceļu ― to block the harbor, the road

   vajadzēja nogriezt bandītiem atkāpšanās ceļu, bloķēt visas meža un purva takas ― it was necessary to cut off the bandits' escape route, to block all forest and swamp trails

4. to block (to not allow to happen, to pass)

   bloķēt noguldījumu bankā ― to freeze (lit. block) (someone's) savings in the bank

   Krievija bloķē ANO rezolūciju pret Krimas referendumu ― Russia blocks the UN resolution against the Crimean referendum

5. (physiology) to block (to make an organ, a system stop working)
6. (sports) to block (to stop, to prevent the ball or an opponent from moving further)
7. (construction) to build so as to combine, unite buildings, to form a block

   nepieciešams radīt bloķētas sabiedriskās ēkas ― it is necessary to build combined (lit. blocked) public buildings,

   svarīgs lauku ciematu izbūves pamatprincips ir sabiedriski administratīvo ēku bloķēšana ― an important principle of rural village construction is the combining (lit. blocking) of public administrative buildings

Conjugation

Conjugation of bloķēt

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	bloķēju	bloķēju		bloķēšu	—
2nd person sg	tu	bloķē	bloķēji		bloķēsi	bloķē
3rd person sg	viņš, viņa	bloķē	bloķēja		bloķēs	lai bloķē
1st person pl	mēs	bloķējam	bloķējām		bloķēsim	bloķēsim
2nd person pl	jūs	bloķējat	bloķējāt		bloķēsiet, bloķēsit	bloķējiet
3rd person pl	viņi, viņas	bloķē	bloķēja		bloķēs	lai bloķē
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	bloķējot			present active 1 (adj.)		bloķējošs
past	esot bloķējis			present active 2 (adv.)		bloķēdams
future	bloķēšot			present active 3 (adv.)		bloķējot
imperative	lai bloķējot			present active 4 (obj.)		bloķējam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		bloķējis
present	bloķētu			present passive		bloķējams
past	būtu bloķējis			past passive		bloķēts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jābloķē			infinitive (nenoteiksme)		bloķēt
conjunctive 1	esot jābloķē			negative infinitive		nebloķēt
conjunctive 2	jābloķējot			verbal noun		bloķēšana

Derived terms

prefixed verbs:

• nobloķēt
• sabloķēt

other derived terms

• debloķēt

Related terms

• blokāde