apbruņot

Latvian

Etymology

From ap- +‎ bruņot.

Verb

apbruņot (transitive, 2nd conjugation, present apbruņoju, apbruņo, apbruņo, past apbruņoju)

1. to arm (supply with weapons)

Conjugation

Conjugation of apbruņot

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	apbruņoju	apbruņoju		apbruņošu	—
2nd person sg	tu	apbruņo	apbruņoji		apbruņosi	apbruņo
3rd person sg	viņš, viņa	apbruņo	apbruņoja		apbruņos	lai apbruņo
1st person pl	mēs	apbruņojam	apbruņojām		apbruņosim	apbruņosim
2nd person pl	jūs	apbruņojat	apbruņojāt		apbruņosiet, apbruņosit	apbruņojiet
3rd person pl	viņi, viņas	apbruņo	apbruņoja		apbruņos	lai apbruņo
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	apbruņojot			present active 1 (adj.)		apbruņojošs
past	esot apbruņojis			present active 2 (adv.)		apbruņodams
future	apbruņošot			present active 3 (adv.)		apbruņojot
imperative	lai apbruņojot			present active 4 (obj.)		apbruņojam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		apbruņojis
present	apbruņotu			present passive		apbruņojams
past	būtu apbruņojis			past passive		apbruņots
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāapbruņo			infinitive (nenoteiksme)		apbruņot
conjunctive 1	esot jāapbruņo			negative infinitive		neapbruņot
conjunctive 2	jāapbruņojot			verbal noun		apbruņošana

Derived terms

• apbruņojums