aizvietot

Latvian

Etymology

From aiz- +‎ vietot.

Pronunciation

• IPA^(key): [aizviɛtɔt]
• Hyphenation: aiz‧vie‧tot

Verb

aizvietot (transitive, 2nd conjugation, present aizvietoju, aizvieto, aizvieto, past aizvietoju)

1. (transitive) to replace

   Synonyms: aizstāt, nomainīt

2. (transitive, rare) to move away

   Synonym: aizvirzīt

Conjugation

Conjugation of aizvietot

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	aizvietoju	aizvietoju		aizvietošu	—
2nd person sg	tu	aizvieto	aizvietoji		aizvietosi	aizvieto
3rd person sg	viņš, viņa	aizvieto	aizvietoja		aizvietos	lai aizvieto
1st person pl	mēs	aizvietojam	aizvietojām		aizvietosim	aizvietosim
2nd person pl	jūs	aizvietojat	aizvietojāt		aizvietosiet, aizvietosit	aizvietojiet
3rd person pl	viņi, viņas	aizvieto	aizvietoja		aizvietos	lai aizvieto
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	aizvietojot			present active 1 (adj.)		aizvietojošs
past	esot aizvietojis			present active 2 (adv.)		aizvietodams
future	aizvietošot			present active 3 (adv.)		aizvietojot
imperative	lai aizvietojot			present active 4 (obj.)		aizvietojam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		aizvietojis
present	aizvietotu			present passive		aizvietojams
past	būtu aizvietojis			past passive		aizvietots
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāaizvieto			infinitive (nenoteiksme)		aizvietot
conjunctive 1	esot jāaizvieto			negative infinitive		neaizvietot
conjunctive 2	jāaizvietojot			verbal noun		aizvietošana

References

• “aizvietot” in Latviešu literārās valodas vārdnīca
• “aizvietot” in Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• aizvietot at tezaurs.lv