afflicto

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /afˈfliːk.toː/, [äfˈflʲiːkt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /afˈflik.to/, [äfˈflikt̪o]

Etymology 1

From afflīgō (“strike, beat”), from ad- +‎ flīgō (“strike”).

Alternative forms

• adflīctō

Verb

afflīctō (present infinitive afflīctāre, perfect active afflīctāvī, supine afflīctātum); first conjugation

1. to strike or strike down repeatedly, harass; damage, injure, shatter
2. to trouble, afflict, agitate, vex, torment, distress, harass

Conjugation

Conjugation of afflīctō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	afflīctō	afflīctās	afflīctat	afflīctāmus	afflīctātis	afflīctant
	imperfect	afflīctābam	afflīctābās	afflīctābat	afflīctābāmus	afflīctābātis	afflīctābant
	future	afflīctābō	afflīctābis	afflīctābit	afflīctābimus	afflīctābitis	afflīctābunt
	perfect	afflīctāvī	afflīctāvistī	afflīctāvit	afflīctāvimus	afflīctāvistis	afflīctāvērunt, afflīctāvēre
	pluperfect	afflīctāveram	afflīctāverās	afflīctāverat	afflīctāverāmus	afflīctāverātis	afflīctāverant
	future perfect	afflīctāverō	afflīctāveris	afflīctāverit	afflīctāverimus	afflīctāveritis	afflīctāverint
passive	present	afflīctor	afflīctāris, afflīctāre	afflīctātur	afflīctāmur	afflīctāminī	afflīctantur
	imperfect	afflīctābar	afflīctābāris, afflīctābāre	afflīctābātur	afflīctābāmur	afflīctābāminī	afflīctābantur
	future	afflīctābor	afflīctāberis, afflīctābere	afflīctābitur	afflīctābimur	afflīctābiminī	afflīctābuntur
	perfect	afflīctātus + present active indicative of sum
	pluperfect	afflīctātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	afflīctātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	afflīctem	afflīctēs	afflīctet	afflīctēmus	afflīctētis	afflīctent
	imperfect	afflīctārem	afflīctārēs	afflīctāret	afflīctārēmus	afflīctārētis	afflīctārent
	perfect	afflīctāverim	afflīctāverīs	afflīctāverit	afflīctāverīmus	afflīctāverītis	afflīctāverint
	pluperfect	afflīctāvissem	afflīctāvissēs	afflīctāvisset	afflīctāvissēmus	afflīctāvissētis	afflīctāvissent
passive	present	afflīcter	afflīctēris, afflīctēre	afflīctētur	afflīctēmur	afflīctēminī	afflīctentur
	imperfect	afflīctārer	afflīctārēris, afflīctārēre	afflīctārētur	afflīctārēmur	afflīctārēminī	afflīctārentur
	perfect	afflīctātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	afflīctātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	afflīctā	—	—	afflīctāte	—
	future	—	afflīctātō	afflīctātō	—	afflīctātōte	afflīctantō
passive	present	—	afflīctāre	—	—	afflīctāminī	—
	future	—	afflīctātor	afflīctātor	—	—	afflīctantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		afflīctāre	afflīctāvisse	afflīctātūrum esse	afflīctārī	afflīctātum esse	afflīctātum īrī
participles		afflīctāns	—	afflīctātūrus	—	afflīctātus	afflīctandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		afflīctandī	afflīctandō	afflīctandum	afflīctandō	afflīctātum	afflīctātū

Derived terms

• afflictātiō
• afflictātor

Related terms

• afflīgō
• flīgō

References

• “afflicto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• afflicto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Etymology 2

Regularly declined forms of afflīctus (“afflicted”).

Participle

afflīctō

1. inflection of afflīctus:
   1. dative masculine/neuter singular
   2. ablative masculine/feminine singular