afflictatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of afflīctō.
Participle
[edit]afflīctātus (feminine afflīctāta, neuter afflīctātum); first/second-declension participle
- struck or struck down repeatedly, harassed; damaged, injured, shattered.
- troubled, afflicted, agitated, vexed, tormented, distressed, harassed.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | afflīctātus | afflīctāta | afflīctātum | afflīctātī | afflīctātae | afflīctāta | |
| genitive | afflīctātī | afflīctātae | afflīctātī | afflīctātōrum | afflīctātārum | afflīctātōrum | |
| dative | afflīctātō | afflīctātae | afflīctātō | afflīctātīs | |||
| accusative | afflīctātum | afflīctātam | afflīctātum | afflīctātōs | afflīctātās | afflīctāta | |
| ablative | afflīctātō | afflīctātā | afflīctātō | afflīctātīs | |||
| vocative | afflīctāte | afflīctāta | afflīctātum | afflīctātī | afflīctātae | afflīctāta | |