vincturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vinciō.
Participle
[edit]vīnctūrus (feminine vīnctūra, neuter vīnctūrum); first/second-declension participle
- about to bind
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vīnctūrus | vīnctūra | vīnctūrum | vīnctūrī | vīnctūrae | vīnctūra | |
| genitive | vīnctūrī | vīnctūrae | vīnctūrī | vīnctūrōrum | vīnctūrārum | vīnctūrōrum | |
| dative | vīnctūrō | vīnctūrae | vīnctūrō | vīnctūrīs | |||
| accusative | vīnctūrum | vīnctūram | vīnctūrum | vīnctūrōs | vīnctūrās | vīnctūra | |
| ablative | vīnctūrō | vīnctūrā | vīnctūrō | vīnctūrīs | |||
| vocative | vīnctūre | vīnctūra | vīnctūrum | vīnctūrī | vīnctūrae | vīnctūra | |