valetudinarius

Latin

Etymology

From valētūdō (“state of health, health, ill health”) +‎ -ārius, from valeō (“I am strong or well”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯a.leː.tuː.diˈnaː.ri.us/, [u̯äɫ̪eːt̪uːd̪ɪˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /va.le.tu.diˈna.ri.us/, [välet̪ud̪iˈnäːrius]

Adjective

valētūdinārius (feminine valētūdināria, neuter valētūdinārium); first/second-declension adjective

1. sickly, weak, infirm

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	valētūdinārius	valētūdināria	valētūdinārium		valētūdināriī	valētūdināriae	valētūdināria
genitive	valētūdināriī	valētūdināriae	valētūdināriī		valētūdināriōrum	valētūdināriārum	valētūdināriōrum
dative	valētūdināriō	valētūdināriae	valētūdināriō		valētūdināriīs
accusative	valētūdinārium	valētūdināriam	valētūdinārium		valētūdināriōs	valētūdināriās	valētūdināria
ablative	valētūdināriō	valētūdināriā	valētūdināriō		valētūdināriīs
vocative	valētūdinārie	valētūdināria	valētūdinārium		valētūdināriī	valētūdināriae	valētūdināria

Descendants

• Catalan: valetudinari
• English: valetudinarian
• French: valétudinaire
• Italian: valetudinario
• Portuguese: valetudinário
• Spanish: valetudinario

References

• “valetudinarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• valetudinarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.