vājprātīgs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From vājprāts (“insanity”) + -īgs (with vājprāts from vājš (“weak”) + prāts (“mind”)).
Pronunciation
[edit]
Adjective
[edit]vājprātīgs (definite vājprātīgais, comparative vājprātīgāks, superlative visvājprātīgākais, adverb vājprātīgi)
- crazy, mad, insane (having serious mental disorders)
- Žanis Katlaps uzskatīja, ka Hamlets izliekas par vājprātigu ― Žanis Katlaps believed that Hamlet pretended to be mad
- mans krusttēvs, krītot tukšā kuģa rūmē, iedragāja galvaskausu; kopš tā laika viņš palika vājprātīgs, nekā vairs nesaprot, tikai smejas un raud ― my godfather damaged his skull (by) falling into an empty ship hold; since that time he became crazy, he no longer understands anything, he only laughs and cries
- motociklus puiši dzen kā vājprātīgie, līdz nonāk slimnīcā ― the boys drive motorcycles like madmen, till they get into hospital
- crazy, mad, insane (expressing such features)
- vājprātīgi smiekli ― crazy laughs
- vājprātīgs skatiens ― crazy look, stare
- (figuratively) crazy, mad, insane (unreasonable, not fitting accepted norms)
- Bet tagad nolika kaut kas pilnīgi nesaprotams, vienkārši vājprātīgs ― But now something completely incomprehensible happened, (something) simply insane
Declension
[edit]| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | vājprātīgs | vājprātīgi | vājprātīga | vājprātīgas | |
| genitive | vājprātīga | vājprātīgu | vājprātīgas | vājprātīgu | |
| dative | vājprātīgam | vājprātīgiem | vājprātīgai | vājprātīgām | |
| accusative | vājprātīgu | vājprātīgus | vājprātīgu | vājprātīgas | |
| instrumental | vājprātīgu | vājprātīgiem | vājprātīgu | vājprātīgām | |
| locative | vājprātīgā | vājprātīgos | vājprātīgā | vājprātīgās | |
| vocative | — | — | — | — | |