skuķe

See also: skuķē

Latvian

Etymology

From skuķis (“girl, young woman”) +‎ -e (“fem.”), a more recent derivation; the masculine form skuķis is older.

Pronunciation

• IPA^(key): [skucɛ]

Noun

skuķe f (5th declension)

1. (colloquial) girl, young woman

   Gundagas skopajās atmiņās Dagmāra bija palikusi kā izstīdzējusi, neglīta, garstilbaina skuķe ― in Gundaga's stingry memory, Dagmāra had remained a thin, ugly, long-legged girl

   trešā stāva balkonā sīka skuķe brūnā skolnieces apģērbā visu laiku sēd nepakustēdamās ― on the third floor balcony a girl in brown schoolgirl uniform was sitting, all the time without moving

   kas sagrāvis viņa autoritāti, ka šie zeņķi un skuķes uzdrošinās viņu neklausīt? ― what had broken his authority, so that these boys and girls dared to disobey him?

2. (colloquial) young woman who does not lead a decent life, who is slutty, or a possible criminal

   vienā rudens svētdienā atnāca atkal Andrejs uz pirtiņu ciemoties, bet viņam līdzi kāda pavisam sveša skuķe; vēlāk, projām ejot, viņa pat noliecās bučot Andreja mātei roku ― on an autumn Sunday Andrejs came back to the sauna to visit, and some totally unknown woman came to him; later, while walking away, she leaned over to kiss Andrejs' mother's hand

Declension

Declension of skuķe (5th declension)

	singular	plural
nominative	skuķe	skuķes
genitive	skuķes	skuķu
dative	skuķei	skuķēm
accusative	skuķi	skuķes
instrumental	skuķi	skuķēm
locative	skuķē	skuķēs
vocative	skuķe	skuķes

Synonyms

• (of "girl"): meitene, meitenīte, skuķēns
• (of "young, unmarried woman"): meita, meitene, skuķis

Antonyms

• (antonym(s) of “of "girl"”): zēns, puika, puisēns, puisītis, zeņķis
• (antonym(s) of “of "young, unmarried woman"”): zēns, puika, puisis