puika

See also: puikā

Latgalian

Etymology

Ultimately from Proto-Finnic *poika. Cognates include Latvian puika and Lithuanian puika.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈpùi̯ka]
• Hyphenation: pui‧ka

Noun

puika m

1. boy

Declension

Declension of puika (type 4 noun)

	singular	plural
nominative	puika	puikys, puikas1)
genitive	puikys, puikas1)	puiku
dative	puikai, puikam	puikom
accusative	puiku	puikys, puikas1)
instrumental	puiku	puikom
locative	puikā	puikuos
vocative	puika, puik	puikys, puikas1)

¹⁾ dialectal

Synonyms

• puiss

References

• M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 128
• Nicole Nau (2011) A short grammar of Latgalian, München: LINCOM GmbH, →ISBN, page 24

Latvian

Etymology

From a Finnic language, compare Proto-Finnic *poika (“boy”) (whence e.g. Finnish poika, Estonian poeg).

Noun

puika m (4th declension, irregular gender, dative singular)

1. boy
2. young (especially adolescent) man

Declension

Declension of puika (4th declension)

	singular	plural
nominative	puika	puikas
genitive	puikas	puiku
dative	puikam	puikām
accusative	puiku	puikas
instrumental	puiku	puikām
locative	puikā	puikās
vocative	puika	puikas

Synonyms

• zēns

Antonyms

• meitene
• jauniete
• meita