sexdentatus

Latin

From sex (“six”) +‎ dēns (“tooth”) +‎ -ātus (“-ed”).

(Classical Latin) IPA^(key): /seks.denˈtaː.tus/, [s̠ɛks̠d̪ɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /seks.denˈta.tus/, [seɡzd̪en̪ˈt̪äːt̪us]

sexdentātus (feminine sexdentāta, neuter sexdentātum); first/second-declension adjective

Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	sexdentātus	sexdentāta	sexdentātum	sexdentātī	sexdentātae	sexdentāta
genitive	sexdentātī	sexdentātae	sexdentātī	sexdentātōrum	sexdentātārum	sexdentātōrum
dative	sexdentātō	sexdentātae	sexdentātō	sexdentātīs
accusative	sexdentātum	sexdentātam	sexdentātum	sexdentātōs	sexdentātās	sexdentāta
ablative	sexdentātō	sexdentātā	sexdentātō	sexdentātīs
vocative	sexdentāte	sexdentāta	sexdentātum	sexdentātī	sexdentātae	sexdentāta