semino

See also: Semino and seminò

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈse.mi.no/
• Rhymes: -emino
• Hyphenation: sé‧mi‧no

Verb

semino

1. first-person singular present indicative of seminare

Anagrams

• Simone, mesoni, n-esimo

Latin

Etymology

From sēmen (“seed”) +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈseː.mi.noː/, [ˈs̠eːmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈse.mi.no/, [ˈsɛːmino]

Verb

sēminō (present infinitive sēmināre, perfect active sēmināvī, supine sēminātum); first conjugation

1. to plant, sow

Conjugation

Conjugation of sēminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	sēminō	sēminās	sēminat	sēmināmus	sēminātis	sēminant
	imperfect	sēminābam	sēminābās	sēminābat	sēminābāmus	sēminābātis	sēminābant
	future	sēminābō	sēminābis	sēminābit	sēminābimus	sēminābitis	sēminābunt
	perfect	sēmināvī	sēmināvistī	sēmināvit	sēmināvimus	sēmināvistis	sēmināvērunt, sēmināvēre
	pluperfect	sēmināveram	sēmināverās	sēmināverat	sēmināverāmus	sēmināverātis	sēmināverant
	future perfect	sēmināverō	sēmināveris	sēmināverit	sēmināverimus	sēmināveritis	sēmināverint
passive	present	sēminor	sēmināris, sēmināre	sēminātur	sēmināmur	sēmināminī	sēminantur
	imperfect	sēminābar	sēminābāris, sēminābāre	sēminābātur	sēminābāmur	sēminābāminī	sēminābantur
	future	sēminābor	sēmināberis, sēminābere	sēminābitur	sēminābimur	sēminābiminī	sēminābuntur
	perfect	sēminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	sēminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	sēminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	sēminem	sēminēs	sēminet	sēminēmus	sēminētis	sēminent
	imperfect	sēminārem	sēminārēs	sēmināret	sēminārēmus	sēminārētis	sēminārent
	perfect	sēmināverim	sēmināverīs	sēmināverit	sēmināverīmus	sēmināverītis	sēmināverint
	pluperfect	sēmināvissem	sēmināvissēs	sēmināvisset	sēmināvissēmus	sēmināvissētis	sēmināvissent
passive	present	sēminer	sēminēris, sēminēre	sēminētur	sēminēmur	sēminēminī	sēminentur
	imperfect	sēminārer	sēminārēris, sēminārēre	sēminārētur	sēminārēmur	sēminārēminī	sēminārentur
	perfect	sēminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	sēminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	sēminā	—	—	sēmināte	—
	future	—	sēminātō	sēminātō	—	sēminātōte	sēminantō
passive	present	—	sēmināre	—	—	sēmināminī	—
	future	—	sēminātor	sēminātor	—	—	sēminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		sēmināre	sēmināvisse	sēminātūrum esse	sēminārī	sēminātum esse	sēminātum īrī
participles		sēmināns	—	sēminātūrus	—	sēminātus	sēminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		sēminandī	sēminandō	sēminandum	sēminandō	sēminātum	sēminātū

Derived terms

• dissēminō
• sēminātor

Descendants

• Aromanian: seamin, siminari
• Asturian: semar
• Franco-Provençal: senar
• → English: seminate
• French: semer
• Friulian: semenâ
• Galician: sementar
• Italian: seminare
• Norman: s'maïr (Guernsey), s'mer (Jersey)
• Occitan: semenar
• Piedmontese: semner
• Portuguese: semear
• Romanian: semăna, semănare
• Romansch: semnar, samnar, samner
• Sicilian: siminari
• Sardinian: semenai, semenare, seminai
• Spanish: sembrar
  • → Catalan: sembrar
• Venetan: semenar

References

• “semino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “semino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• semino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Meyer-Lübke, Wilhelm (1911) “sēmĭnāre”, in Romanisches etymologisches Wörterbuch (in German), page 587