seminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of sēminō.
Participle
[edit]sēminātus (feminine sēmināta, neuter sēminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sēminātus | sēmināta | sēminātum | sēminātī | sēminātae | sēmināta | |
| genitive | sēminātī | sēminātae | sēminātī | sēminātōrum | sēminātārum | sēminātōrum | |
| dative | sēminātō | sēminātae | sēminātō | sēminātīs | |||
| accusative | sēminātum | sēminātam | sēminātum | sēminātōs | sēminātās | sēmināta | |
| ablative | sēminātō | sēminātā | sēminātō | sēminātīs | |||
| vocative | sēmināte | sēmināta | sēminātum | sēminātī | sēminātae | sēmināta | |