scruto

See also: scrutò

English

Noun

scruto (plural not attested)

1. A stage trapdoor.

Anagrams

• Courts, Crouts, Curtos, Turcos, courts, tuscor

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈskru.to/
• Rhymes: -uto
• Hyphenation: scrù‧to

Verb

scruto

1. first-person singular present indicative of scrutare

Anagrams

• Scurto

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈskruː.toː/, [ˈs̠kruːt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈskru.to/, [ˈskruːt̪o]

Verb

scrūtō (present infinitive scrūtāre, perfect active scrūtāvī, supine scrūtātum); first conjugation

1. Alternative form of scrūtor

Conjugation

   Conjugation of scrūtō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	scrūtō		scrūtās		scrūtat		scrūtāmus		scrūtātis		scrūtant
	imperfect	scrūtābam		scrūtābās		scrūtābat		scrūtābāmus		scrūtābātis		scrūtābant
	future	scrūtābō		scrūtābis		scrūtābit		scrūtābimus		scrūtābitis		scrūtābunt
	perfect	scrūtāvī		scrūtāvistī		scrūtāvit		scrūtāvimus		scrūtāvistis		scrūtāvēre, scrūtāvērunt
	pluperfect	scrūtāveram		scrūtāverās		scrūtāverat		scrūtāverāmus		scrūtāverātis		scrūtāverant
	future perfect	scrūtāverō		scrūtāveris		scrūtāverit		scrūtāverimus		scrūtāveritis		scrūtāverint
passive	present	scrūtor		scrūtāre, scrūtāris		scrūtātur		scrūtāmur		scrūtāminī		scrūtantur
	imperfect	scrūtābar		scrūtābāre, scrūtābāris		scrūtābātur		scrūtābāmur		scrūtābāminī		scrūtābantur
	future	scrūtābor		scrūtābere, scrūtāberis		scrūtābitur		scrūtābimur		scrūtābiminī		scrūtābuntur
	perfect	scrūtātus + present active indicative of sum
	pluperfect	scrūtātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	scrūtātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	scrūtem		scrūtēs		scrūtet		scrūtēmus		scrūtētis		scrūtent
	imperfect	scrūtārem		scrūtārēs		scrūtāret		scrūtārēmus		scrūtārētis		scrūtārent
	perfect	scrūtāverim		scrūtāverīs		scrūtāverit		scrūtāverīmus		scrūtāverītis		scrūtāverint
	pluperfect	scrūtāvissem		scrūtāvissēs		scrūtāvisset		scrūtāvissēmus		scrūtāvissētis		scrūtāvissent
passive	present	scrūter		scrūtēre, scrūtēris		scrūtētur		scrūtēmur		scrūtēminī		scrūtentur
	imperfect	scrūtārer		scrūtārēre, scrūtārēris		scrūtārētur		scrūtārēmur		scrūtārēminī		scrūtārentur
	perfect	scrūtātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	scrūtātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		scrūtā		—		—		scrūtāte		—
	future	—		scrūtātō		scrūtātō		—		scrūtātōte		scrūtantō
passive	present	—		scrūtāre		—		—		scrūtāminī		—
	future	—		scrūtātor		scrūtātor		—		—		scrūtantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		scrūtāre			scrūtārī			scrūtāns			—
future		scrūtātūrum esse			scrūtātum īrī			scrūtātūrus			scrūtandus
perfect		scrūtāvisse			scrūtātum esse			—			scrūtātus
future perfect		—			scrūtātum fore			—			—
perfect potential		scrūtātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		scrūtandī		scrūtandō		scrūtandum		scrūtandō		scrūtātum		scrūtātū

References

• “scruto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• scruto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.