scrutatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of scrūtō.
Participle
[edit]scrūtātus (feminine scrūtāta, neuter scrūtātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | scrūtātus | scrūtāta | scrūtātum | scrūtātī | scrūtātae | scrūtāta | |
| genitive | scrūtātī | scrūtātae | scrūtātī | scrūtātōrum | scrūtātārum | scrūtātōrum | |
| dative | scrūtātō | scrūtātae | scrūtātō | scrūtātīs | |||
| accusative | scrūtātum | scrūtātam | scrūtātum | scrūtātōs | scrūtātās | scrūtāta | |
| ablative | scrūtātō | scrūtātā | scrūtātō | scrūtātīs | |||
| vocative | scrūtāte | scrūtāta | scrūtātum | scrūtātī | scrūtātae | scrūtāta | |
References
[edit]- “scrutatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- scrutatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.