salutatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of salūtō.
Participle
[edit]salūtātus (feminine salūtāta, neuter salūtātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | salūtātus | salūtāta | salūtātum | salūtātī | salūtātae | salūtāta | |
| genitive | salūtātī | salūtātae | salūtātī | salūtātōrum | salūtātārum | salūtātōrum | |
| dative | salūtātō | salūtātae | salūtātō | salūtātīs | |||
| accusative | salūtātum | salūtātam | salūtātum | salūtātōs | salūtātās | salūtāta | |
| ablative | salūtātō | salūtātā | salūtātō | salūtātīs | |||
| vocative | salūtāte | salūtāta | salūtātum | salūtātī | salūtātae | salūtāta | |