sīvīte
Latgalian
[edit]Etymology
[edit]From sīva (“wife”) + -īte. Akin to Latvian sieviete.
Pronunciation
[edit]Noun
[edit]sīvīte f
Declension
[edit]| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | sīvīte | sīvītis, sīvītes1) |
| genitive | sīvītis, sīvītes1) | sīvīšu |
| dative | sīvītei | sīvītem, sīvīšom1) |
| accusative | sīvīti | sīvītis, sīvītes1) |
| instrumental | sīvīti | sīvītem, sīvīšom1) |
| locative | sīvītē, sīvītī1) | sīvītēs, sīvīšuos1) |
| vocative | sīvīte, sīvīt | sīvītis, sīvītes1) |
1) dialectal
Coordinate terms
[edit]- veirīts (“man”)
References
[edit]- M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 398