sīva

See also: siva

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *śéiwāˀ. Cognates include Latvian sieva.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈsʲìːva]
• Hyphenation: sī‧va

Noun

sīva f (diminutive sīveņa)

1. wife

Declension

Declension of sīva (type 4 noun)

	singular	plural
nominative	sīva	sīvys, sīvas1)
genitive	sīvys, sīvas1)	sīvu
dative	sīvai	sīvom
accusative	sīvu	sīvys, sīvas1)
instrumental	sīvu	sīvom
locative	sīvā	sīvuos
vocative	sīva, sīv	sīvys, sīvas1)

¹⁾ dialectal

Synonyms

• (colloquial) buoba

Coordinate terms

• veirs (“husband”)

Derived terms

• sīvīte

References

• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 10
• Nicole Nau (2011) A short grammar of Latgalian, München: LINCOM GmbH, →ISBN, page 18