sīva

See also: siva

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *śéiwāˀ. Cognates include Latvian sieva.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈsʲìːva]
• Hyphenation: sī‧va

Noun

sīva f (diminutive sīveņa)

1. wife

Declension

Declension of sīva (type 4 noun)

	singular	plural
nominative	sīva	sīvys, sīvas1)
genitive	sīvys, sīvas1)	sīvu
dative	sīvai	sīvom
accusative	sīvu	sīvys, sīvas1)
instrumental	sīvu	sīvom
locative	sīvā	sīvuos
vocative	sīva, sīv	sīvys, sīvas1)
1) dialectal

Synonyms

• (colloquial) buoba

Coordinate terms

• veirs (“husband”)

Derived terms

• sīvīte

References

• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 10
• Nicole Nau (2011) A short grammar of Latgalian, München: LINCOM GmbH, →ISBN, page 18